Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušais populists Andrejs Babišs (Andrej Babiš) parakstījis koalīcijas līgumu ar marginālām labējā spārna partijām, tā nonākot tuvāk varas atgūšanai, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Babišs vēlēšanās uzvarēja, solot iestāties pret Eiropas Savienības migrācijas un klimata politikas prasībām, un viņa atgriešanās pie varas kopā ar marginālām partijām stiprinās populistisko un pret imigrāciju vērsto nometni ES. Tas var arī vājināt atbalstu Ukrainai. 71 gadu vecais Babišs bija premjerministrs no 2017. līdz 2021.gadam. Tagad viņš apvienojis spēkus ar tā dēvēto Motociklistu partiju, kas ir klimata pārmaiņu skeptiķi, un SPD, kura iebilst pret NATO un ES. Babišs paziņojis, ka līdz decembra vidum plāno izveidot valdību.
Ja viņa partijas vadītais ministru kabinets tiks apstiprināts, tas aizvietos līdzšinējo centriski labējo valdību, kas koncentrējās uz budžeta deficīta mazināšanu un Ukrainas atbalstu. Babišs solījis izbeigt finansiālo palīdzību Ukrainai, un sacījis, ka izbeigs čehi vadīto munīcijas piegādes programmu. Tiesa, viņš kļuvis pielaidīgāks pēc tam, kad Čehijas prezidents Petrs Pavels (Petr Pavel) aicinājis programmu turpināt.
Koalīcijas politikas uzmetumā nav norādīts konkrēts tēriņu mērķis.
Aizejošā valdība bija noteikusi virzību uz jauno NATO mērķi aizsardzībai atvēlēt 3,5% no IKP, vēl 1,5% no IKP veltot infrastruktūras uzlabošanai.
Babišs ieņēmis visai kareivīgu nostāju pret ES, solot noraidīt bloka plānoto oglekļa dioksīda emisiju mazināšanas plānu, un tas varētu radīt juridisku saķeršanos ar ES. Koalīcijas politikas uzmetumā norādīts, ka ES plāns nav ilgtspējīgs, un mērķis līdz 2035.gadam izbeigt iekšdedzes dzinēja automašīnu tirdzniecību – nepieņemams. Tāpat politiķis 3.novembrī uzsvēris, ka apšaubīs arī dalību kā blokā, tā NATO.
Populistiskā politiķa iepriekšējā termiņa laikā Eiropas Komisija lēma, ka saskatāms interešu konflikts, jo Babišam pieder lieli lauksaimniecības un ķīmijas uzņēmumi. Babišam ir labas attiecības ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu (Viktor Orban), un viņš ir liels tā sauktās Višegradas grupas (Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija) piekritējs. Tomēr grupa ir sašķelta jautājumā par Krievijas agresiju Ukrainā – Polija atbalsta Kijivu, kamēr Ungārija un Slovākija tiecas saglabāt labas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Aizejošajai valdībai pilnvaru laikā izdevās samazināt budžeta deficītu līdz 2%. Šobrīd trīs partijas, kas noslēgušas koalīcijas līgumu, apņēmušas noturēt budžeta deficītu zem 3% no IKP. Koalīcija apņēmusies nepāriet uz eiro, un solījusi iekļaut vietējo valūtu konstitūcijā, lai gan Čehija bija apņēmusies ieviest eiro.
Lasiet arī: Čehijas prezidents izvēlas Babišu par valdības veidotāju