Pēc Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas muitas darbs ir mainījies – ja iepriekš uzsvars bija uz legālās tirdzniecības atvieglošanu, tad kopš 2022. gada februāra runa ir par stingrākām pārbaudēm un sankciju uzraudzību, uzsvēra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Piedaloties Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība”, VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā skaidroja, ka līdz 2022. gada februārim muitas galvenais uzdevums bija veicināt legālu starptautisko tirdzniecību un atbalstīt eksportu, taču pēc Krievijas un Baltkrievijas agresijas Latvija kļuva par vienu no galvenajām Eiropas Savienības (ES) robežvalstīm sankciju uzraudzības jomā.
Viņš klāstīja, ka pirms kara vidēji katru stundu robežu šķērsoja ap 37 kravas automašīnas, patlaban – aptuveni 21.
Zukuls piebilda, ka ap 80% eksporta deklarāciju, ko slēdz uz Latvijas robežas, sākas citviet ES, jo Latvija ir viena no nedaudzajām dalībvalstīm ar sauszemes robežu gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju. Muitas pārvaldes direktors akcentēja, ka uzņēmumi ir pilnībā atbildīgi par sankciju ievērošanu arī tad, ja muitas pārbaudēs pārkāpumi netiek konstatēti.
Lietuvas Ārlietu ministrijas Sankciju politikas vadītāja Rūta Bajarūnaite atgādināja, ka 2023. gada beigās Baltijas valstu premjerministri parakstīja vienošanos par reģionālu sankciju īstenošanu, lai novērstu mēģinājumus izvest preces caur citiem robežpunktiem. Patlaban šai iniciatīvai pievienojušās arī Somija, Polija, Horvātija un Dānija. Vienošanās palīdz nodrošināt vienotu muitas pieeju un paredz arī ražotāja deklarāciju iesniegšanu, kas ierobežo sankciju apiešanu luksuspreču un automobiļu tirdzniecībā.
Savukārt Dānijas Uzņēmējdarbības pārvaldes īpašais padomnieks Frederiks Lade Broš-Lips skaidroja, ka Dānijā darbojas decentralizēta sankciju īstenošanas sistēma, kurā iestādes atbild par konkrētām jomām. Viņš akcentēja, ka noteikumi kļūst arvien sarežģītāki un mainās līdz ar katru jaunu sankciju pakotni, tāpēc uzņēmumu informēšana un konsultēšana ir īpaši svarīga. Dānijā uzņēmumiem tiek izsūtītas informatīvas vēstules, rīkoti vebināri un nodrošināta konsultatīvā tālruņa līnija.
VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā uzsvēra, ka kopš šā gada 10. jūnija Latvijā ieviesta administratīvā atbildība mazākiem sankciju pārkāpumiem – par gadījumiem, kad sankcionēto preču vērtība nepārsniedz 10 000 eiro. Viņš skaidroja, ka šī pieeja nenozīmē sankciju mīkstināšanu, bet ļauj efektīvāk izmantot resursus nozīmīgāku pārkāpumu izmeklēšanai.
Jau rakstīts, ka FID rīkotajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” eksperti no ES, Lielbritānijas, Kanādas un ASV ceturtdien diskutē par kopīgo atbildību sankciju efektivitātes nodrošināšanā.