Arodbiedrības, kas pārstāv policistus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citu dienestu darbiniekus, aicinājušas valdību pieturēties pie solījuma celt algas, un brīdinājušas ka varētu pievienoties kultūras jomas darbinieku streikam, ja tas netiks darīts.
Arodbiedrību vadītāji norādījuši, ka nākamā gada budžetā pietrūkst vismaz 150 miljonu eiro algu celšanai un darbam nepieciešamā ekipējuma iegādei. Lietuvas iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs (Vladislav Kondratovič) norādīja, ka, lai gan plānota atalgojuma palielināšana, valsts aizsardzības un citas budžeta prioritātes aizvirzījušas finansējumu no tiesībsargājošajām iestādēm.
Saskaņā ar arodbiedrību teikto, jaunie ugunsdzēsēji strādā bīstamos apstākļos, tomēr algas tikai nedaudz pārsniedz valstī noteikto minimālo atalgojumu. Lietuvas Tiesībsargājošo iestāžu darbinieku federācijas vadītāja Loreta Soščekiene (Loreta Soščekienė) norādīja, ka sākotnējais atalgojums jaunajiem ugunsdzēsējiem ir ap 840 eiro, tom;er viņi strādā diennakts maiņās un ierodas uz bīstamiem izsaukumiem. “Kā lai viņi izdzīvo bez otra darba? Viņi to nedara prieka pēc, viņiem ir jāpabaro savas ģimenes,” sacīja Soščekiene. Pēc arodbiedrību datiem, apmēram 80% ugunsdzēsēju strādā vēl vienā darbā, bieži strādājot par šoferiem vai apsargiem. Līdzīga tendence vērojama policijā un robežsardzē.
Robežsardzes arodbiedrības pārstāvis Rimants Liepa (Rimantas Liepa) norādīja, ka šobrīd darbā tiek pieņemts teju jebkurš, jo trūkst kvalificētu kandidātu. Ja kādreiz uz vienu vietu esot pieteikušies pieci kandidāti, šobrīd esot jāpriecājas, ja uz piecām vakancēm piesakās viens kandidāts, un ciešot darba kvalitāte.
Ja runa esot par valsts drošību, tā esot katastrofa, un trūkstot arī ieroču un atbilstoša ekipējuma.
Virsnieku arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Ineta Kursevičiene (Ineta Kursevičienė) pastāstīja, ka policijas patruļu skaits pēdējos četros gados sarucis no 580 līdz 480, un pašlaik pietrūkstot 1500 policistu.
Vēl sliktākā situācijā ir muita, kur ir sektorā zemākā darba samaksa un trūkst trešdaļas darbinieku. Darbību nodrošinot muitas virsnieki, kas vienkārši vēlas doties pensijā.
Arodbiedrības atminas, ka iepriekšējā valdība rosinājusi pakāpenisku algu celšanu. Tomēr pašreizējā administrācija ierobežojusi plānu līdz 300 eiro ikmēneša piemaksai tiem darbiniekiem, kas dienesta pienākumus pilda ilgāk par 25 gadiem.
Soščekiene sacīja, ka tad, kad tiek palielināta minimālā alga, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem tā palielinās par pieciem eiro.
Algām netiek piešķirti papildus līdzekļi, un finansējums aprīkojumam un pakalpojumiem ir samazināts.
Kondratovičs atzina, ka bažām ir pamats. Viņš sacīja: “Tā tiešām ir, ka ar šīm algām nav pietiekami, lai motivētu darbiniekus. Tomēr tik lielu problēmu nav iespējams atrisināt vienā paņēmienā. 19.valdība plānoja 7% pieaugumu nākamajā gadā, bet situācija ir mainījusies – mums priekšplānā jāizvirza aizsardzība un citas vajadzības.”
Arodbiedrību līderi norādījuši, ka no prasības neatkāpsies, un varētu pievienoties kultūras jomas darbinieku protestam. Viņi piebilduši, ka iekšējā drošība nav atdalāma no valsts aizsardzības, un pašreizējā tempā drīz vairs nebūs neviena, kas nodrošinātu sabiedrisko kārtību.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2738142/lithuanian-law-enforcement-unions-decry-stagnant-pay-amid-military-spending-surge
Lasiet arī: Pārtikas cenas un komunālie maksājumi – izaicinājums lietuviešiem