Stambulas konvencija arī šonedēļ aizēnoja visus pārējos notikumus uz politiskās skatuves – no valsts budžeta akceptēšanai pirmajā lasījumā līdz iespējamas jaunas valdības aprišu zīmēšanai. Kas īsti ir tas magnēts, kurš Stambulas konvencijas jautājumu tik ilgi notur sabiedrības uzmanības centrā, vaicājam uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Progresīvajiem” ļoti veiksmīgi izdevies šo dokumentu, kas ir viņu ideoloģijas viens no simboliem, pacelt jaunā līmenī daļas Latvijas sabiedrības acīs, skaidro politologs. “Neviens no viņu oponentiem un no tiem, kas balsoja par konvencijas denonsēšanu, to nebija gaidījuši. Netika novērtēta viņu spēja šo konvenciju pārvērst par simbolu,” saka Filips Rajevskis un norāda, ka netika runāts pēc būtības ne par to, kas konkrēti šajā konvencijā rakstīts, ne arī par vardarbību ģimenēs, kas Latvijā joprojām ir būtisks jautājums. “Mītiņos vairāk runā par konvencijas simbolisko jēgu, nevis par reālām vardarbības problēmām ģimenēs, kas Latvijā joprojām pastāv. Tas devis iespēju apvienot “Progresīvo” vēlētājus un cilvēkus, kurus patiesi satrauc šis nerisinātais un novārtā atstātais jautājums par vardarbības ģimenēs. Tas arī radījis šo pietiekami apjomīgo un vērā ņemamo viļņošanos.”
Politologs norāda, ka ne pirms, ne pēc Stambulas konvencijas ratificēšanas vardarbības ģimenē novēršanas jomā nekas netika darīts.
“To debatēs, minot statistikas datus, atzina arī konvencijas atbalstītāji. Konvencija nav denonsēta, šis jautājums atlikts uz nākamo Saeimu un, visticamāk, atkal nekas netiks darīts.”
Filips Rajevskis uzsver, satraucošākais ir tas, ka nākamo vēlēšanu dienaskārtībā būs jautājums par pašu konvenciju, nevis tiks pēc būtības runāts par vardarbības ģimenēs mazināšanu. “To var izdarīt tikai politiskās partijas, kuras pēc būtības sāktu nodarboties ar šī jautājuma risināšanu, nevis tikai lozungu izkliegšanu politiskos pasākumos.”
Taujāts, kā vērtēt Valsts prezidenta pieeju atstāt jautājumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu nākamai Saeimai, Filips Rajevskis teic, ka šajā gadījumā Valsts prezidenta uzdevums ir darīt visu, lai apturētu šķelšanos un nepieļautu, lai Saeima kļūst disfunkcionāla. “Likums paredz, ka prezidents nevar ierosināt Saeimas atlaišanu, ja atlicis gads līdz vēlēšanām, un Edgaram Rinkēvičam kā Valsts prezidentam tomēr ir pienākums panākt, lai Saeima un valdība būtu funkcionālas, lai valsts funkcionētu. Tas, kas notika ap šo konvenciju un uz ko vilka kreisi progresīvie spēki, bija mēģinājums polarizēt sabiedrību un padarīt valsts aparātu disfunkcionālu.”
Savukārt atbildot uz jautājumu, vai “Nacionālās Apvienības” un “Apvienotā saraksta” tūlītējā piekrišana konvencijas denonsēšanas jautājumu atstāt izlemšanai nākamai Saeimai, liecina par abu šo politisko spēku gatavību “nolekt” no šī neērtā jautājuma risināšanas, Filips Rajevskis skaidro, tas, kas būtu svarīgi pieņemot šādus lēmumus un, šķiet, līdz galam tā arī nav izdarīts, ir saprast, ko par šādu pozīciju domā viņu vēlētāji. “Prezidents viņiem pavēra durvis, lai no šīs situācijas izietu, un viņi izgāja. Ne “Nacionālā Apvienība”, ne “Apvienotais saraksts” nejutās komfortā ar situāciju, kad šo simbolisko dokumentu sāka sasiet kopā gandrīz vai ar dalību Eiropas Savienībā un drošības jautājumiem NATO, kas bija ļoti bezatbildīgi no valdošās partijas puses.