Krievu aktīvistes “Pussy Riot” un “Femen” sarīkojušas skaļu protesta akciju, lai iestātos pret Krievijas mākslinieku atgriešanos Venēcijas biennālē, kamēr Ukrainā joprojām norit karš, raksta britu raidorganizācija BBC.
Aktīvistes pulcējās biennāles, kas reizēm tiek dēvēta par mākslas olimpiādi, norises vietas dārzos, un, tērpušās viscaur melnā ar rozā balaklavām galvā, izkliedza saukļus pie Krievijas paviljona. Kad apsargs centās aizvērt paviljona stikla durvis, protestētāji aizdedzināja dūmu sveces un izkliedza saukli “Krievija nogalina! Biennāle izrāda!” un uz kāda plakāta bija rakstīts “Kūrējis Putins, iekļauti mirušo ķermeņi.”
“Pussy Riot” pārtāve Nadja Tolokoņikova BBC sacīja, ka krievi savā paviljonā, kas piemircis ukraiņu bērnu asinīm, dzer vodku un šampanieti. Viņa norādīja, ka Krievijas tiekšanās atgriezties augsta līmeņa mākslas notikumā ir daļa no tās izvērstā hibrīdkara: “Tie nav tikai tanki un lidroboti, slepkavības un izvarošanas Ukrainā. Tā ir arī kultūra, māksla, valoda… Tas ir veids, kā tiek mēģināts iekarot rietumus, un jūs tikko esat atvēruši viņiem durvis.”
Kopš paziņojuma par Krievijas atgriešanos biennālē ne reizi vien par to izteiktas bažas. Eiropas Komisija stingri nosodījusi rīkotāju lēmumu, un draudējusi atņemt biennālei divus miljonus eiro lielo finansējumu.
Komisija norādījusi, ka atļauja agresorvalstij Krievijai uzmirdzēt šādā pasākumā ir pret ētikas principiem.
Itālijas kultūras ministrs 9.maijā nepiedalīsies izstādes atvēršanā plašākai sabiedrībai. Tikmēr premjerministres vietnieks Mateo Salvini (Matteo Salvini), kurš 2014.gadā apmeklēja Sarkano laukumu Maskavā, nēsājot kreklu ar Putina attēlu, atteicies pievienoties biennāles boikotam, un paziņojis, ka nevienu paviljonu nevajadzētu izslēgt. Avots Briselē norādīja, ka EK nav sajūsmā par šo nostāju.
Neapmierinātība ar 61. Venēcijas biennāles norisi neapstājas tikai pie Krievijas dalības. Pagājušajā nedēļā amatus atstāja visa starptautiskā žūrija, savu lēmumu saistot ar valstīm, kuru līderiem Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta orderus, tātad – Izraēlu un Krieviju.
6.maija rītā cita protestētāju grupa pulcējās pie Izraēlas paviljona, un pēc tam zeme ārpus tā bija noklāta ar samirkušām skrejlapām, kurās pausts nosodījums “Genocīda paviljonam.” izraēlas Ārlietu ministrija iepriekš kritizējusi “politisko žūriju” par to, ka tā padarot biennāli par vietu, kur tiek izvērsta pret Izraēlu noskaņota politiska indoktrinācija.
Pieaugot neapmierinātībai, izstādes prezidents Pjetrandželo Butafuko (Pietrangelo Buttafuoco) atteicies sniegt intervijas. Bijušais labējā spārna žurnālists savulaik slavinoši izteicies par Putinu. Tomēr 6.maijā viņš pārtrauca klusēšanu, lai apsūdzētu kritiķus par par “netolerances laboratorijas” veidošanu, un nosodītu to, ko nodēvēja par cenzūru un izslēgšanu. Butafuko paziņoja, ka, ja biennāle sāktu izvēlēties nevis darbus, bet izcelsmi, ne vīzijas, bet pases, tā pārstātu būt tas, kas vienmēr bijusi – vieta kur satiekas pasaule.
Pēc tam direktors pameta preses konferenci, pirms kāds paspēja uzdot jautājumus.
Butauko argumentācija neņēma vērā to, uz ko norāda plakāti, kas šonedēļ redzami visā Venēcijā. Tie reklamē iedomātus notikumus “Neredzamajā paviljonā,” kurā izstādīti ukraiņu mākslinieku darbi, piemēram, Volodimira Vakulenko, kurš tika nošauts, kad krievi ieņēma ciematu, kur viņš dzīvoja. Uz plakātiem sacīts: “Atcelts. Autoru nogalināja Krievija.”
Pie kanāliem izvietotie biennāles dārzi ir mājvieta desmitiem krāšņu paviljonu, kas parāda valstu labāko mākslu. Visām valstīm, bet jo īpaši autokrātijām (kā Krievija), paviljoni ir iespēja savā veidā izvērst maigo varu.
2022.gadā Krievijas paviljona kuratori atteicās piedalīties, tā protestējot pret iebrukumu Ukrainā. Divus gadus vēlāk paviljons uz laiku tika nodots Bolīvijai. Šogad krievi piepildījuši telpu ar kokiem, kas novietoti kājām gaisā, un dzirdamas eksperimentālas skaņas performances. Paviljona oficiālā pārstāve Anastasija Karneva, atbildot uz jautājumu, vai Krievijai būtu jāatrodas biennālē, paziņoja, ka tā ir krievu telpa, un viņi ir savā vietā. Viņa arī nedomājot par protestiem, jo esot ļoti aizņemta.
Karņevas tēvs ir Krievijas valsts ieroču ražotāja “Rostec” vadītāja vietnieks, un ir sankcionēto personu sarakstā,
bet arī to pārstāve nevēlējās apspriest.
Krievijas atgriešanās biennālē ir daļēja. Pēc pirmsatklāšanas pasākumiem paviljons tiks slēgts. Nav zināms, vai tas ir protestu vai sankciju dēļ. Tomēr performance būs ierakstīta, un tiks atskaņota apmeklētājiem paviljona ārpusē. Tas nozīmē, ka skaņa sasniegs arī Ukrainas darbu izstādīšanas vietu. Tieši blakus galvenajai ieejai ir pakarināta no betona izlieta origami brieža statuja. Ukraiņu mākslinieces Žannas Kadirovas darbs pirmo reizi tika uzstādīts Pokrovskā Donbasa reģiona austrumos, kad frontes līnija atradās 40 kilometrus no pilsētas. 2024.gadā darbu nācās aizvest, lai pasargātu to no okupantiem.
Māksliniece intervijā nesen norādīja, ka ukraiņiem ir iznīcināta pilsēta, kas vairs nepastāv: “Es ceru, ka vēstījums ir skaidrs, un cilvēki, kas apmeklēs biennāli, to sapratīs.” Viņas radītais briedis ir spēcīgs piespiedu pārvietošanas simbols, un tā liktenis ir tāds pats kā miljoniem ukraiņu, un māksliniece sacīja, ka Pokrovska bija dzīvīga pilsēta, bet tā vairs neeksistē, jo Krievija atnāca.
Lasiet arī: Kallasa: ES plāno atteikt finansējumu Venēcijas biennālei