Pēc pārdrošās kroņa dārgumu zādzības, kas notika gaišā dienas laikā, Luvras muzejs saņēmis plašu kritiku par drošības jautājumu pamešanu novārtā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Pirms zādzības apkopotais Auditoru tiesas ziņojums liecina, ka muzeja vadītāji ilgstoši devuš priekšroku līdzekļu ieguldīšanai jaunu mākslas darbu iegādei, un muzeja uzturēšanu un aizsardzību atstājuši otrajā plānā. Tiesas prezidents Pjērs Moskovics (Pierre Moscovici) norādīja, ka kroņa dārglietu zādzība neapšaubāmi ir aicinājums attapties.
Laupītāji muzejā iekļuva caur balkonu, un tas notika 19.oktobra rītā, kad muzejā jau bija sākuši ierasties apmeklētāji. Stendu atvēršanai izmantota leņķa slīpmašīna, un noziedzniekiem izdevās aizbēgt ar dārglietām 88 miljonu eiro vērtībā.
Ziņojumā atklāts, ka laikā no 2018. līdz 2024.gadam Luvras muzejs uz apkopes un tehniskās aprīkojuma, jo īpaši drošības un aizsardzības jomā, rēķina deva priekšroku darbībām, kas ir publiski redzamas un piesaistošas. Šajā laikā muzejs izlietojis vairāk nekā 105 miljonus eiro mākslas darbu iegādei, un 63,5 miljonus eiro izstāžu zālēm. Apkopes darbiem tajā pašā laikā atvēlēti 26,7 miljoni eiro, un ēkas atjaunošanai – 59,5 miljoni eiro.
Secinājumi saskan ar citu kritiķu teikto, tostarp kultūras ministres sacīto, ka
muzeja vadītāji stipri par zemu novērtējuši iespējamo iebrukumu muzejā.
Viens no Francijas vadošajiem mākslas ekspertiem Didjē Raikners (Didier Rykner) norādījis, ka muzejs devis priekšroku bagātīgo līdzekļu tērēšanai uzmanību piesaistošām iniciatīvām, nevis pievērsies jau esošo vērtību pasargāšanai.
Viens no šādiem projektiem ir Luvras “Jaunā renesanse,” kuru šogad svinīgi atklāja Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un muzeja pašreizējā direktore Loransa de Kara (Laurence des Cars). Tajā iekļauta jauna ieeja Luvras austrumu spārnā, un jaunu izstāžu zāļu vietas sagatavošana. Tiesa secinājusi, ka projekts veikts bez pietiekamas izpētes par tehnisko vai arhitektonisko lietderību, vai bez pietiekamas finansiālās izvērtēšanas. Projekta izmaksas jau pieaugušas līdz 1,5 miljardiem eiro.
Muzejs atzinis lielāko daļu no ziņojumā norādītā, bet piebildis, ka tiesa nav pilnībā izpratusi visu, kas paveikts, jo īpaši drošības jomā.
Par laupīšanu aizturētas četras personas – trīs noziedznieki un viena zagļa draudzene, bet ceturtais laupītājs vēl atrodas brīvībā. Lai gan sākotnēji izskanēja pieņēmumi, ka laupīšana ir organizētās noziedzības darbs, tagad Parīzes prokuratūra atzinusi, ka noziegumu pastrādājuši “sīki zagļi,” turklāt viens no viņiem izmeklētājiem sacījis, ka domājis – muzejs svētdienā būšot slēgts. Cits norādījis, ka nemaz nezināja, ka ielaužas Luvras muzejā.
Visi laupīšanas dalībnieki bijuši labi pazīstami Parīzes ziemeļdaļas apkaimēs, arī ar noziedzīgajiem nodarījumiem.
Lasiet arī: Parīzes prokuratūra: Luvras laupīšana nav organizētās noziedzības darbs