Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka pret Latvijas pilsoni Pjotru Avenu vērstā sabiedriskā un politiskā kampaņa jau sen nav saistīta ar ārpolitiku, bet kļuvusi par iekšpolitisku instrumentu. Pēc Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmumiem un ģenerāladvokāta atzinuma Latvijai faktiski vairs neesot argumentu turpināt savu prasību pret Avenu, atsaucoties uz Valda Zatlera teikto portālam Delfi, raksta Diena.
Sākotnēji sankciju jautājums bija ārpolitisks – daļa no kopējās ES reakcijas uz Krievijas agresiju. Taču šobrīd tas pārvērties par Latvijas politisko spēku savstarpējo cīņu un kļuvis par iekšpolitisku kampaņu,” raidījumā pauž Zatlers.
Bijušais valsts prezidents raidījumā uzsver: “Mēs katrs dzīvojam savu dzīvi. Pjotrs Avens ir dzimis Krievijā, bijis Krievijas valdībā pēc Padomju Savienības sabrukuma, ļoti ietekmīgs cilvēks valdībā. Tie ir fakti. 2010. gadā viņš bija tas, kurš palīdzēja uzlabot Latvijas – Krievijas attiecības, jo tas bija tāds mirklis, kad tas bija iespējams. Divus gadus vēlāk viss beidzās,” sacīja Zatlers. Un sankciju pret viņu lēmuma pamatā bija viena sanāksme. Ko tādu Avens trīs gadu laikā ir izdarījis, lai kaut kādā veidā atbalstītu Krievijas agresiju pret Ukrainu, jautā Zatlers.
Vai Avens ir tieši vai pastarpināti sazinājies ar Zatleru, mudinājis paust atbalstu? “Mani tik viegli nevar ne pamudināt, ne nopirkt, ne savervēt. To, ka es pazīstu Pjotru Avenu, es nevienam nenoliedzu. To, ka ar viņu satiekos, es nevienam nenoliedzu, bet katrā ziņā tas ir mans pilsoniskais viedoklis par to, ka mēs attieksmi pret vienu cilvēku nevaram pataisīt par politisku procesu.
Viņš dzīvo šeit likumpaklausīgi Latvijā, nevienas sūdzības par to nav, ievēro sankciju režīmu. Mēs jau ilgi tā varam darīt – viņš tur bija. Kas tikai tur nav bijis… Pietika Vairai Vīķei-Freibergai pateikt kaut ko par Stambulas konvenciju, kā tūlīt parādījās viņas bildes ar Putinu. Man arī ir bildes ar Putinu. Dzīve nestāv uz vietas, tā izdara kādus labojumus. Un tas, ka Avens dzīvo Latvijā, nevis Krievijā, un viņam tiešām nav aktīvu Krievijā, tie ir fakti,” sacīja V. Zatlers.
Eiropas Vispārējā tiesa, skatot P.Avena un M.Fridmana prasību atcelt viņiem 2022. gada 28. februārī noteiktās ES sankcijas, vēl 2024.gada 10.aprīlī atzina – ES Padomes izvirzītie argumenti neļauj konstatēt, ka viņi būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju. Tāpat tiesa spriedumā norādīja, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, līdz ar to Avena iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos nav pamatota.
Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.
Tikmēr Latvija ir vienīgā valsts, kas par EST spriedumiem P.Avena un M.Fridmana lietās iesniedza apelācijas sūdzības, lai arī ES Padomes Juridiskais dienests to neieteica darīt. Arī EST ģenerāladvokāts oktobra beigās nāca klajā ar secinājumiem, kuros EST aicināta noraidīt šo Latvijas apelācijas sūdzību, bet Latvijai piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apvienotajās lietās.