Strauja algu celšana ir ievērojami mazinājusi Igaunijas veselības aprūpes profesionāļu došanos darba meklējumos uz kaimiņvalsti Somiju, tomēr mediķu trūkuma jautājums nav pilnībā atrisināts, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Igaunijas Prognožu centra eksperts Kaupo Kopels (Kaupo Koppel) 12.novembrī, iepazīstinot ar centra ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju, sacīja, ka izdevumi veselības aprūpei pēdējo 15 gadu laikā ir trīskāršojušies, un ir divas reizes lielāki nekā pirms desmit gadiem. Vairāk nekā 50% no izmaksu kāpuma saistāmi ar atalgojuma paaugstināšanu veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem.
Kopels sacīja, ka tas nav slikti, jo sākuma līmenis bija visai zems. Viņš skaidroja, ka, lai gan iepriekš ārstu un medmāsu algas bija zemas, šobrīd Igaunija sasniegusi vidējo Eiropas Savienības līmeni. Eksperts piebilda, ka tas liecina – turpmākajos gados algu kāpums neturpināsies tādā pašā tempā.
Kopels norādīja, ka
algas palielināšana teju desmit reizes samazinājusi veselības aprūpes profesionāļu emigrāciju.
Ja 2012.gadā Igauniju pameta ap 400 ārstu un medmāsu, tad tagad tie ir apmēram 40 profesionāļi gadā. Neskatoties uz to, darbinieku joprojām trūkst, bet tiek izmantotas spēcīgas iniciatīvas, lai piesaistītu cilvēkus veselības jomai.
Eksperts pastāstīja, ka daži pamet jomu savu iemeslu dēļ – ir vērojama pārslodze, īpaši valsts apmaksātajā medicīnā, un izdegšana un virsstundas ir sāpīgi jautājumi. Viņš piebilda, ka tas sniedz augstāku atalgojumu, bet var arī atbaidīt. Sava loma esot arī paaudžu atšķirībām, un jaunie speciālisti vairs nevēlas strādāt pārslogotā ritmā, kāds bija ierasts iepriekš.
Veselības aprūpes jomā darbinieku trūkstot katrā Eiropas valstī: “Jautājums ir par to, kā mēs kompensējam trūkumu. Mēs varam apmācīt diezgan daudz, bet tas vien neapmierinās pieprasījumu, tāpēc mums vajadzīgi gudri veidi, kā iegūt papildus finansējumu.”