Latvijā patlaban valsts autoceļu tīkla kopgarums ir 19 823 kilometri, no kuriem aptuveni 6 000 kilometru vairs neatbilst valsts autoceļu kritērijiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
“Šāda veida autoceļu tīkls, kur ir trīs dažādi kategoriju veidi, ir ļoti specifisks un tipisks Baltijas valstīm. Citur tāda nekur īsti nav,” norādīja LVC vadītājs, piebilstot, ka, piemēram, Austrijā valsts autoceļu tīkls ir 2 400 kilometru garš.
Lazdovskis minēja, ka LVC pārziņā esošais valsts autoceļu kopgarums ir 19 823 kilometri. No tiem 1676 kilometri ir valsts galvenie autoceļi, 5 463 kilometri ir reģionālie autoceļi un 12 684 kilometri ir vietējās nozīmes autoceļi.
Tāpat Lazdovskis atzīmēja, ka ik gadu LVC nodod autoceļu posmus pašvaldībām, bet tie ir aptuveni 40-50 kilometri. Tie ir autoceļi ar zemāko satiksmes intensitāti, un šajos autoceļos LVC tuvāko gadu laikā neplāno ieguldīt. “Savukārt no pašvaldības viedokļa raugoties, tie nebūt nav ceļi ar zemu intensitāti,” piebilda Lazdovskis.
Viņš uzsvēra, ka kopumā ir 6000 kilometru, kas vairs neatbilst definīcijai, kas ir valsts autoceļš. Lazdovskis arī atgādināja, ka Valsts autoceļu likums ir radīts laikā, kad Latvijā bija vairāk nekā 487 pagasti un valsts autoceļš bija katrs ceļš, kas savienoja divus blakus esošus pagastus.
“Patlaban pašvaldību skaits ir desmit reizes mazāks, un līdz ar to ir liels skaits valsts autoceļu, kas tagad ir vienas pašvaldības iekšējie ceļi un neiziet ārpus vienas pašvaldības robežām, līdz ar to neatbilst definīcijai, kas ir valsts autoceļš. Šie ceļi pilda klasisku pašvaldību autoceļa funkciju,” viņš norādīja.
Komentējot, vai valsts autoceļu tīklu vajadzētu samazināt, viņš sacīja, ka par to ir jārunā un no šīs diskusijas neizdosies izvairīties.
Tāpat LVC vadītājs norādīja, ka tā būtu sistēmiska sakārtošana, jo tad katrs īpašnieks redz reālo ainu, kādi ceļi un kādā stāvoklī ir viņa saimniecībā, jo šajos 6000 kilometru valsts neplāno veikt ieguldījumus. “Salīdzināšanai, ja pašvaldību mērķdotācija vienam kilometram ir vidēji 800 eiro, tad mēs līdzi dodam apmēram 1600 eiro. Tas nozīmē, ka no valsts pārņemtajiem ceļiem uzturēšanai līdzi nāk finansējums, kas ir pašvaldību vidējā mērķdotācija dubultā,” piebilda Lazdovskis.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!