Atbilstoši pašreizējam regulējumam faktiski nevienu liela apjoma krimināllietu nav iespējams iztiesāt saprātīgos termiņos, aģentūrai LETA atzina ģenerālprokurora kandidāts, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Vaicāts par redzējumu, kā ātrāk un efektīvāk virzīt skaļās gan prokuratūrā, gan tiesā esošās krimināllietas, Meisters atbildēja, ka attiecībā uz pirmstiesas procesu vēl ir kur tiekties gan prokuratūras sadarbībā ar izmeklēšanas iestādēm, gan pašas prokuratūras darba organizācijā.
“Manos plānos ir stiprināt prokuroru lomu izmeklēšanas stadijā tādos kriminālprocesos, kas ir valstiski nozīmīgi un kuros iesaistīti vairāki prokurori kā procesa virzītāji,” uzsvēra Meisters.
Tāpat Meisters uzskata, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi, attiecībā uz normatīvo regulējumu ir maksimāli jāvienkāršo pirmstiesas kriminālprocess, atsakoties no nevajadzīgām stadijām un iesaistītajām amatpersonām.
“Tas pats attiecas uz iztiesāšanu, proti, pie šā brīža regulējuma faktiski nevienu lietu nav iespējams iztiesāt saprātīgos termiņos, jo pierādījumu pārbaude un tiesas izmeklēšana ir pārpildīta ar dažādiem organizatoriskiem jautājumiem, pieteikumu izlemšanu, formālu jautājumu uzdošanu lieciniekiem, tiesas sēžu atlikšanu dažādu iemeslu dēļ. Tāpat – sprieduma apjoms. Piemēram, Zolitūdes traģēdijas lietā pirmās instances spriedums bija vairāk nekā tūkstoš lapu garš,” uzsvēra Meisters.
Augstākā tiesa jau ir secinājusi, ka maksimāli jāskatās efektivitātes virzienā, lai atteiktos no procesiem, kas neļauj atrisināt lietu pēc būtības, atgādināja Meisters.
“Tātad šeit ir virkne gan organizatorisku, gan normatīvu jautājumu, kur ir iespējams strādāt un, protams, respektējot gan izmeklēšanas iestāžu iespējas un vajadzības, gan situāciju tiesā,” uzsvēra Meisters.
Lietu raitākas virzīšanās veicināšanai prokuratūra primāri raudzīsies uz savām iespējām, bet pilnīgi noteikti nevarēs iztikt bez izmaiņām Kriminālprocesa likumā, viņš pieļāva.
Vaicāts, kā varētu panākt, lai aizstāvības puse apzināti nevilcinātu procesu, Meisters atbildēja, ka, pirmkārt, prokuroram jāieņem stingrāka nostāja tiesas procesā un jāpiedalās visu lūgumu un pieteikumu izlemšanā, kā arī jāpauž skaidrs viedoklis. Nav tā, ka tikai advokātu vainas dēļ process tiek vilcināts, viņš sprieda. “Ja procesuālais regulējums atļauj viltīgi un stratēģiski izmantot kādas iespējas, tad ir saprotami, ka aizstāvība tās izmantos,” piebilda ģenerālprokurora kandidāts.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 20. novembrī, lems par Meistera iecelšanu ģenerālprokurora amatā.
Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Meisters no 2018. gada maija ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. 2023. gadā viņš iecelts šajā amatā uz otru termiņu. No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.
Lasiet arī: Augstākā tiesa noraida Siliņas pārmetumus un brīdina par uzticības graušanu