Lielbritānijā publiskots 800 lappuses garš izmeklēšanas ziņojums par Covid-19 pandēmiju valstī, un rezultāti nav glaimojoši bijušajam premjerministram Borisam Džonsonam (Boris Johnson) un viņa valdībai, vēsta “Politico.”
Izmeklēšanā secināts, ka valdības rīcība laikā, kad 2020.gada sākumā pasaulē sāka plosīties Covid-19 pandēmija, bija pārāk novēlota un neizlēmīga, un pie tā daļēji vainojama atmosfēra Dauningstrītā Džonsona vadībā. Izmeklēšanas komisijas priekšēdētāja Hītere Haleta (Heather Hallet) 20.novembrī brīdināja, ka tad, ja no notikušā netiks gūta mācība un netiks veiktas fundamentālas izmaiņas, viss, kas tika ziedots pandēmijas laikā, būs velts.
Ziņojumā Džonsons kritizēts par to, ka neuztvēra vīrusu pietiekami nopietni, un svārstījās starp atšķirīgiem lēmumiem par mājsēdes ieviešanu. Tāpat izteikta kritika par neapdomīgiem un strīdīgi vērtējamiem komentāriem, kas aizvainoja vīrusa upuru ģimenes.
Arī Džonsona kā vadītāja spējas saņēmušas nopēlumu, un viņa veidotā darba vide nodēvēta par “toksisku un haotisku.” Viņš esot veicinājis vidi, kurā tikuši ignorēti citu personu, jo īpaši sieviešu, uzskati. Bijušais britu premjerministrs, esot amatā, iedrošinājis sava padomnieka Dominika Kuminga (Dominic Cummings) nepatīkamo uzvedību.
Kumingam ziņojumā veltīts pat vairāk kritikas nekā viņa priekšniekam. Viņš, saskaņā ar ziņojumā teikto, piedalījies toksiskas un seksistikas vides veidošanā pašā Lielbritānijas valdības sirdī. Tāpat padomnieks krīzes laikā bijis
vainojams pie baiļu atmosfēras, savstarpējo aizdomu un neuzticības valdībai vairošanas.
Tajā pašā laikā norādīts, ka Kumings rīkojies izlēmīgi, mainot valdības stratēģiju pandēmijas sākuma posmā, tādējādi glābjot dzīvības.
Šobrīd par izsmiekla objektu britu politikā kļuvušais realitātes šovu dalībnieks Mets Henkoks (Matt Hancock) pandēmijas laikā bija vesleības ministrs, un tobrīd tas bija īpaši nozīmīgs amats. Viņš ziņojumā vairākkārt kritizēts par rīcību laikā, kad vīruss tikai sāka izplatīties. Viņš nosodīts par pārlieku lielo entuziasmu stāties pretī pandēmijai, ko nodeva Džonsonam un valdības augstākajām amatpersonām, lai gan realitātē solīja to, ko nevarēja izpildīt. Par Henkoka uzticamību ticis runāts arī sanāksmēs, kurās pandēmijas agrīnajā posmā apsprieda valsts rīcību. Izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka Lielbritānijai 2020.gada martā mājsēde bija jāievieš nedēļu ātrāk, nekā tas tika izdarīts, un kavēšanās esot prasījusi ap 23 000 dzīvību.
Pandēmijas laikā Henkoka vadītajā Veselības ministrijā augstu amatu ieņēma arī pašreizējā premjera Kīra Stārmera (Keir Starmer) sekretārs Kriss Vormalds (Chris Wormald). Viņš atkārtoti kritizēts par nepareiza iespaida radīšanu, ka ministrija ir gatava rīkoties, lai gan tāda nebija. Vormaldam pārmesta arī nespēja pieklusināt Henkoka pārlieku lielo pašpārliecinātību.
Kritiku saņēmusi arī valdība kopumā. Valdības lēmējinstitūcijām pandēmijas laikā esot bijuši nepieciešami uzlabojumu, savukārt Džonsons bieži nostūmis paša ministru kabinetu malā, dodot priekšroku centralizētai lēmumu pieņemšanai.