Dvīņu pilsētas Valka un Valga, kuras atdala Latvijas-Igaunijas robeža, ilgstoši bijusi vieta, kur abu valstu iedzīvotāji izmanto otras valsts pakalpojumus; Latvijas amatpersonas paziņojušas, ka tiek zaudēti nodokļi ienākumi no Latvijas pilsoņiem, kas reģistrējušies Igaunijā unaicinājušas vienoties par kompensācijas mehānismiem, raksta Igaunija medijs “ERR News.”
Valka ir finansiālu grūtību priekšā, un tas galvenokārt tiek saistīts ar to, ka pilsētas iedzīvotāji ir reģistrējušies kā rezidenti Valgā, un līdz ar to Latvija no viņiem nesaņem nodokļu ienākumus. Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens raidījumam “Aktuaalne kaamera” sacīja, ka abām valstīm vajadzētu vienoties par to, kā kompensēt par pakalpojumiem, ko gan latvieši, gan igauņi izmanto kaimiņu pilsētās.
Valgā dzīvesvietu reģistrējuši apmēram 1000 latvieši, un tas nozīmē, ka šīs personas nekādā veidā neparādās Valkas iedzīvotāju uzskaitē, arī nodokļi tiek maksāti kaimiņvalstī. Tajā pašā laikā Igaunijā reģistrēto latviešu ģimenes turpina izmantot dažādus pakalpojumus Latvijas pusē, un daļa no viņiem patiesībā joprojām dzīvo Latvijā, bet to ir neiespējami pierādīt.
Valkas pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis sacīja, ka ģimenes ir Latvijā, bērni apmeklē Latvijas skolu, bet ienākuma nodoklis tiek maksāts Igaunijā. “Tas jums, protams, ir ieguvums. Tajā pašā laikā mūsu budžetā ir iztrūkums, jo šie cilvēki nepiedalās tā veidošanā. Viņi nav atspoguļoti mūsu budžeta plānā, un mēs nevaram pieteikties uz nodokļu līdzekļiem,” teica Krauklis.
Dažu Valkas iedzīvotāju bērni apmeklē skolu un bērnudārzu Valgā,
bet tas esot mazākums.
Valgas pašvaldības vadītāja Monika Rogenbauma (Monika Rogenbaum) pastāstīja, ka īsti nepastāv pārrobežu grāmatvedība, un vienīgā vienošanās skarot mākslas skolu, par kuru apmeklējošajiem igauņu bērniem Latvijas pusei tiek maksāts. Viņa piebilda, ka tas nav masveida fenomens, tomēr šādas situācijas dvīņu pilsētās veidojas.
Valkas vadība uzskata, ka Latvijas valstij būtu pašvaldībai jākompensē zaudētie ienākumi. Tomēr nav iespējams precīzi aprēķināt, par cik lielu summu ir runa. Krauklis norādīja, ka pašvaldība jau desmit gadus valdībai mēģina izskaidrot, ka cilvēki, kas dzīvo Valkā, bet reģistrējuši dzīvesvietu Igaunijā, būtu jāņem vērā, plānojot valsts budžetu. Ja tas būtu darīts, Valkas pašvaldībai šobrīd nebūtu finansiālu problēmu. Krauklis sacīja: “Tā nav pret igauņiem vērsta kritika – algas Igaunijā ir augstākas, ekonomika spēcīgāka, un tā tas vienkārši ir. Tā nav kritika pret iesaistītajiem cilvēkiem. Šādās dvīņu pilsētās ir dabiski, ka cilvēki izmanto abu pušu skolas un infrastruktūru.”
Tiesa, neiegūtie ienākumi ir tikai daļa no Valkas finansiālajām problēmām. Tai ir nodokļu parāds valstij, un arī apmēram 15 000 eiro liels parādspar apkures pakalpojumiem, galvenokārt Igaunijas uzņēmumam “Utilitas.”
Ašeradens sacīja, ka ir skaidrs, ka katrai valstij ir savi likumi, tomēr esot valstis, kas šādām robežpilsētām atradušas gudrākus risinājumus: “Es uzskatu, ka abām pusēm vajadzētu apsēsties pie sarunu galda un izstrādāt citādāku ekonomisko modeli nekā pašreizējais.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Vai valdība karājas “mata galā” un kuru partiju starpā patiesībā ir kašķis?