“Kad 1961.gadā tapa Rietumberlīnes mūris un pie Checkpoint Charly viens otram pretī stāvēja US un krievu tanki, tad alternatīva bija sākt lielo karu. Tāpat kā tagad Trampa plānam alternatīva ir bombardēt Maskavu un tālāk tad jau redzēs. Pagāja 30 gadi, vēsturiskais konteksts nomainījās un Berlīnes mūris krita. Tas pats notiks ar Krimu, – kad laiks pienāks,” pārliecināts Jaunā Rīgas teātra režisors, viens no kustības “Bez partijām” dibinātājiem Alvis Hermanis.
Viņš gan sociālajā tīklā “Facebook” uzsver, ka tas ir tikai viņa privātais viedoklis, jo “Bez partijām” apvienos pilnīgi dažādu uzskatu cilvēkus, kas spēj vienoties par vienu lietu: vēlēšanu likuma maiņu.
“Šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir. Ukraiņu pusē beidzas karavīri, bet mūsējie kaujā saucēji un karot kūdītāji palīgā paši iet nesteidzas, tikai turpina finansēt un tirgoties ar putinu un, protams, stingri nosoda kaut ko tur, aizmirsu ko. Jebkurā gadījumā lēmumu pieņems ukraiņu tauta. Pat ne viņu prezidents,” sociālajā tīklā raksta Hermanis.
Komentējot ASV piedāvāto miera plānu, Hermanis pauž uzskatu, ka “formāli šis plāns ir ļoti netaisnīgs un negodīgs, bet toties ilgtermiņā tas ir totāls morāls zaudējums krievijas valstij un tautai. Formāli var sankcijas pat atcelt, bet turpmāk uz mūžīgiem laikiem krievi staigās ar Bučas zīmogu pierē un civilizētā sabiedrībā viņi jutīsies tāpat kā tramvajā iekāpis bomzis, kas smird pēc kakām, bet visi pieklājīgi smaida un visi visu saprot. Mēs varam arī pagaidīt. Tikmēr lai krievi par savu naudu sakopj pašu izpostīto Donbasu un iedod laiku Eiropai, kamēr tā tiek vaļā no mīkstiem politiķiem, kas no sirds pārliecināti, ka amerikāņiem jārūpējas par viņu drošību,” tā Hermanis.
Komentējot Hermaņa ierakstu, politiķis Egils Helmanis, kurš pats regulāri apmeklē Ukrainu, piegādājot tai palīdzības kravas, sociālajā tīklā “Facebook” norāda: “Es lielākajai daļai
Tevis teiktā varētu piekrist. Bet nevaru piekrist, ka ukraiņiem būtu jāatdod Kramatorska un Slovjanska, kuru krievi tā arī nav varējuši no 2014.gada Iekarot un noturēt.”
“Man tur dzīvo draugi. Mācītājs, kurš zaudējis šajā karā Slovjanskā 3 savus dēlus. Un tagad viņam ir jāatdod sava pilsēta Slovjanska un savu dēlu kapi. Tas ir gandrīz neiespējami. To, ko ukraiņi noturējuši ar savām asinīm, viņiem jāatdod bez cīņas. Un otrs – par kara noziegumiem. Nesen nomira man pazīstams kara gūsteknis no sirds mazspējas. Manā redzeslokā tādi ir seši, kuri nomiruši pusgadu-gadu pēc atbrīvošanas no gūsta. Manam draugam Oleksejam, kurš bijis gūstā, dienu pirms došanās mājās uz Ukrainu iešpricēja nezināmu vielu ar vārdiem “jūs tāpat drīz nosprāgsiet”. Oleksijs pēdējā gada laikā ir piedzīvojis vairākas sirdslēkmes. Ārsti viņu ir izglābuši. Krievijas kara noziedznieki mēģina potējot likvidēt ukraiņu kara gūstekņus jau mājās. No krievijas kara gūsta Ukrainā ir atgriezušies ap 50 izkastrēti kara gūstekņi. Tie visi ir kara noziegumi, kuri ir dokumentēti un apstiprinàti Eiropas kara tiesā.”
“Ļaunums, kas netiek sodīts, atkārtosies. Protams, par visu būs jālemj tiem, kuri var mirt rītdien frontē. Bet pieverot acis uz kara noziegumiem, mēs visi paliekam līdzatbildīgi. Un krievijai nevar ticēt nevienam vārdam. Bet ir lietas, ko piedodot šiem necilvēkiem, mēs varam paši palikt par tādiem. Tā ir ļaunuma legalizēšana,” raksta Helmanis.
Kā zināms, 11. novembrī oficiāli nodibināta biedrība “Bez partijām”, kuras mērķis ir apvienot plašu sabiedrības daļu – profesionāļus, uzņēmējus, akadēmiķus, nozares speciālistus un jebkuru Latvijas pilsoni, lai izstrādātu praktisku un īstenojamu valsts attīstības plānu. Biedrība plāno veicināt cilvēku iesaisti, lai veicināt ekonomikas izaugsmi, valsts pārvaldes efektivitāti, parāda sloga mazināšanai un celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Saskaņā ar statūtiem biedrības primārais mērķis ir panākt izmaiņas vēlēšanu kārtībā, radot taisnīgāku, caurspīdīgāku un cilvēkam atbildīgāku politisko sistēmu.
Biedrības dibinātāji uzsver: “Latvijai ir vajadzīgs plāns, kas strādā. Un tas ir iespējams tikai tad, ja tajā tiek iesaistīti daudzi cilvēki – nevis slēgti partiju saraksti.”
Lai nodrošinātu plašu līdzdalību un profesionālu rezultātu, biedrība veido tematiskās darba grupas, kas aptvers galvenos valsts attīstības virzienus – ekonomiku, izglītību, veselības aprūpi, valsts pārvaldi, drošību, enerģētiku, sociālo politiku un citas.
Darba grupu uzdevums būs definēt problēmas, piedāvāt risinājumus, izstrādāt konkrētus priekšlikumus politikas maiņai un veidot biedrības kopējo attīstības plānu.
Lasiet arī:
Šonedēļ populārākie vārdi – Andrejs un Andris
BNN padoms | Pirmā advente tuvojas: kad tā ir, ko tā simbolizē un kā padarīt šo laiku maģisku