Saskaņā ar “Luminor Bank” ekonomista Žigimanta Maurica (Žygimantas Mauricas) viedokli, lietuvieši, kuri mēnesī saņem vismaz 1128 eiro, var sevi uzskatīt par piederīgiem Eiropas Savienības vidusslānim, tomēr eksperti uzskata, ka tā ir ekonomiskās realitātes vienkāršošana, un neatbilst dzīves īstenībai.
Jautājums par to, kādiem jābūt ienākumiem, lai piederētu sabiedrības vidusslānim, Lietuvā jau sen raisījis diskusijas. Daudzi aptaujātie Viļņas iedzīvotāji norādījuši, ka ienākumiem jābūt daudz augstākiem. Vītauts sacīja, ka pietiekami būtu ar 2500 eiro pēc nodokļu nomaksas – tad varot nedaudz ietaupīt, aizbraukt ceļojumā. Viņš gan piebilda, ka cenas aug tik strauji, ka pavasarī tie jau būs 3000 eiro.
Margaritai ar 1300 eiro mēnesī pietiktu pamatvajadzībām, bet par šo summu nevarētu atļauties ceļot. Jaunā māmiņa Jūlija sacīja, ka, ņemot vērā šī brīža cenas, jebkas zem 2000 eiro ir par maz. Pirms pusgada pensijā aizgājusī Aurēlija uzskata, ka vidusslānis sākas no 2500 eiro lieliem mēneša ienākumiem.
Pat jaunākie Viļņas iedzīvotāji uzskata, ka vidusslānim nepieciešami lielāki ienākumi, nekā norādījis “Luminor” ekonomists. Kāds jaunietis sacīja, ka vajadzīgi vismaz 1500 eiro, lai nav jāskaita katrs cents.
Neskatoties uz iedzīvotāju sacīto, Maurics norādīja, ka
plašākā ES kontekstā daudzi lietuvieši jau ir Eiropas vidusslāņa pārstāvji.
Ierastā definīcija par vidusslāni uzskata tos, kas saņem 60 – 250% no mediānas ienākumiem, un Eiropā tie ir mēneša ienākumi 1128 – 4700 eiro apmērā. Ekonomists piebilda, ka daudzi esot pārsteigti, ka slieksnis ir tik zems, tomēr pēc eiro ieviešanas 2015.gadā lietuviešu ienākumi esot strauji tuvojušies ES vidējam līmenim.
Tiesa, ekonomists atzina, ka ES mediānu ietekmē gausais algu kāpums Dienvideiropā, un lietuviešu straujais lēciens tāds daļēji ir tāpēc, ka citviet Eiropā algu pieaugums kļuvis stipri lēnāks.
Par lietuviešu piederību Eiropas vidusslānim nav pārliecināti arī visi ekonomisti. Viļņas Universitātes profesors Roms Lazutka (Romas Lazutka) sacīja, ka aprēķini neparādā patieso ainu, un lietuvieši skrienot pakaļ vilcienam, kas stāv uz vietas. “Cilvēki neiet uz veikalu ar procentiem, viņi iet ar eiro. Ja Vācijā alga palielinās par 5% jeb 150 eiro, bet lietuvieši saņem 10% kāpumu jeb papildus 100 eiro, vai mēs panākam vai atpaliekam? Procentos, panākam. Eiro – nē,” piezīmēja profesors.
Lazutka arī norādīja, ka vidusslāņa definēšana tikai pēc ienākumiem ir maldinoša, it īpaši ņemot vērā, ka modernajā sabiedrībā ekonomiskās struktūras ir sarežģītākas nekā pagātnē. Viņš sacīja, ka šodien santehniķis vai elektriķis saņem tikpat vai vairāk nekā skolotājs, bet tradicionāli ne santehniķis, ne elektriķis nepiederētu vidusslānim, bet skolotāji gan. Par spīti algu kāpumam, Lietuvā joprojām esot vērojama ienākumu nevienlīdzība, un valstij vēl esot daudz darba.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2752174/does-eur1-128-a-month-make-lithuanians-part-of-european-middle-class-opinions-diverge
Lasiet arī: Krievijas kuģis pie Lielbritānijas krastiem – cik bīstams tas ir?