Kijivā notiek tiesas sēde, kurā pēc mēneša viens otru ierauga divi ukraiņu jaunieši – 19 gadus vecā Olena un 22 gadus vecais Bohdans, kuri tiek apsūdzēti valsts nodevībā, un par to var nākties cietumā pavadīt ilgus gadus, raksta “Politico.”
Olena ir gaišmate ar bērnišķīgiem vaibstiem, Bohdans – jauns, sportisks vīrietis. Abi atzīst, ka sadarbojušies ar Krieviju, tā cerot samazināt potenciālo mūža ieslodzījumu līdz 15 gadiem cietumā.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) apsūdz Olenu un Bohdanu kameru izvietošanā, lai krievi varētu izspiegot rietumu ieroču piegādes un novērot policijas iecirkni. Abi apsūdzēti arī plānos Krievijai atklāt Kijivas un Černihivas apgabala pretgaisa aizsardzības sistēmu atrašanās vietas. Pirms tas tika izdarīts, abus notvēra SBU aģenti. Abi jaunieši nav vienīgie, kas veic šādas darbības. Kopš 2022.gada februāra SBU izmeklējis 24 000 lietu, kas saistītas ar noziegumiem pret Ukrainas valsts drošību, un vairāk nekā 4100 lietas par valsts nodevību. Vairāk nekā 2300 lietās pašlaik notiek tiesvedība.
Olena pastāstīja, ka viss sākās ar saziņas lietotnes “Telegram” kanālu “Jobs in Kyiv.”: “Sludinājumā tika solīta viegla nauda. Mēs sākām to darīt, jo mums tiešām vajadzēja naudu, kā lielākajai daļai ukraiņu šodien.” Bohdans piebilda, ka viņi gribējuši sākt kopdživi, bet bija parādos, daudz strādāja un daudz strīdējās, jo nebija naudas.
Vispirms abiem tika prasīts izlūkot vietējos veikalus, fotografēt plauktus un cenu zīmes,
un izpētīt veikalu grafikus, bet vēlāk uzdevumi mainījās. Viņi saņēma norādes uzstādīt kameras pie policijas iecirkņiem, un vēlāk pie sliedēm, pa kurām tiek piegādāti ieroči no rietumiem. Pēdējais uzdevums bija novietot spiegošanas kameras, lai Kivijas apgabalā novērotu pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību.
Bohdans atzina, ka pēc pirmo divu uzdevumu veikšanas saprata, ka strādā Krievijas labā, bet esot izvēlējies saglabāt pozitīvu domāšanu. Tāpat viņš baidījies par to, ko krievi varētu izdarīt, ja abi mēģinātu izbeigt uzdevumu pildīšanu. Olena norādīja, ka šie cilvēki neļaujot tik vienkārši aiziet.
SBU amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, pastāstīja, ka krievi piedāvā atšķirīgu samaksu, atkarībā no uzdevuma sarežģītības. Tie ir dažādi – sākot no militāro rūpnīcu, energoinfrastruktūras un naftas pārstrādes rūpnīcu fotografēšanas (tas palīdz krieviem noteikt precīzus mērķus), līdz pat spridzekļu novietošanai armijas mobilizācijas punktos un policijas iecirkņos.
Pēc četriem brutāla kara gadiem motivācija daudz vairāk ir samaksa, nevis ideoloģija.
Vairākas SBU amatpersonas norādīja, ka šobrīd Ukrainas kontrolētajā teritorijā ir maz patiesu Krievijas sabiedroto, un tāpēc krievu specdienesti meklē aģentus starp tiem, kuri dzīvo nabadzībā un kam izmisīgi vajadzīgi līdzekļi. Arī Olena un Bohdans atzina, ka ar krieviem sadarbojās, jo bija vajadzīga nauda. Jauniete strādāja garas stundas par nelielu samaksu ātrās ēdināšanas jomā, savukārt viņas draugus strādāja dažādus pagaidu darbus.
SBU pārstāvis pastāstīja, ka atlīdzībā svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem hrivnu par uzdevumu, un nav garantijas, ka tiešām tiks samaksāts. Olena un Bohdans esot saņēmuši no 400 līdz 3000 hrivnu (8 – 62 eiro) par katru uzdevumu. Un arī ar šo naudu bija grūti izdzīvot.
SBU norādīja, ka Krievija velta daudz līdzekļu, lai grautu Ukrainas stabilitāti no iekšpuses.
Sāpīgs jautājums ir arī ukraiņi, kas dzīvo Krievijas okupētajās teritorijās. Tur centieni izdzīvot var likt viņiem nonākt likuma ēnas pusē. Nevalstiskās organizācijas “Mediju iniciatīva cilvēktiesībām” Karas un tieslietu nodaļas vadītāja Hanna Rasamahina sacīja, ka viņa nekādi neattaisno tos, kas sadarbojas ar Krieviju:
“Tomēr daudzi, kas tiek tiesāti par kolaboracionismu, patiesībā ir ļaudis, kas cenšas izdzīvot Krievijas okupācijas režīmā.”
Rasamahina teica, ka jebkura persona, kas palikusi okupētajās teritorijās, kura ir spiesta meklēt darbu un izdzīvošanas līdzekļus, neizbēgami pret savu gribu nonāk kontaktā ar okupantu varas iestādēm, un nevar būt pilnīgi droša, ka vēlāk netiks apsūdzēta par sadarbošanos ar okupantiem.
Augsta līmeņa un turīgi apsūdzētie var nolīgt dārgus advokātus, lai panāktu atbrīvošanu vai cietumsoda samazināšanu, bet tas diez vai ir jauniešu gadījums. Rasamahina norādīja, ka bieži pietiek ar profesionālu advokātu, lai izbiegtu apsūdzību, bet daudziem tas nav pa kabatai, un tiesas pieņem visus prokuratūras argumentus. Līdz ar to daudzi apsūdzētie izvēlas atzīšanos, lai samazinātu sprieduma bardzību.
Olena un Bohdans ir pieņēmuši faktu, ka, visticamāk, viens otru neredzēs turpmākos 15 gadus, bet plāno atkal satikties pēc soda izciešanas. Kad Bohdanam tiek atgādināts par iespēju izkļūt no cietuma, ja viņš dosies karot, jaunietis atbild, ka labprātāk paliks cietumā, jo cilvēki no kara neatgriežoties.
Lasiet arī: Zelenskis slavē miera plāna labojumus; norāda – tas kļūst īstenojams