Tartu Veselības aprūpes koledžas jaunākas pētnieces Avas Kutmanas (Ava Kutman) pētījumā secināts, ka tuvākajā apkārtnē ar konvencionālām audzēšanas metodēm audzētie kartupeļi ir tikpat brīvi no pesticīdiem, kā bioloģiskā pārtika, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News.”
Tartu pilsēta apņēmusies skolās un bērnudārzos pēc iespējas vairāk nodrošināt ekoloģikso pārtiku, un tas saskan ar valsts kopējo virzienu, kurš paredz, ka tad, ja vismaz 20% no maltīšu sastāvdaļām audzētas bioloģiskajās saimniecībās, izglītības iestādes var pieteikties Lauksaimniecības uzskaites un informācijas pārvaldes (PRIA) atbalstam. Kutmana kopā ar kolēģiem nolēma izpētīt, vai un cik daudz bioloģiskā pārtika skolās atšķiras no konvencionāli audzētās tīrības un uzturvērtības ziņā. Pētniece pētīja ābolus, kartupeļus un liellopa gaļu.
Lai produktu varētu nosaukt par bioloģisku, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem. Vienkāršākā definīcija izslēdz lauksaimniecības ķīmijas lietošanu, tātad pārtika audzēta bez sintētiskiem pesticīdiem vai mēslojuma.
Pētnieku komanda uz “Eurofins LVZ” laboratoriju Nīderlandē nosūtīja 36 pārtikas paraugus, lai meklētu teju 800 dažādu pasticīdu pēdas. Rezultāti bija pārsteidzoši labi –
nevienā no kartupeļu paraugiem netika atrastas pesticīdu pēdas, neatkarīgi no tā, kā tie audzēti.
Tomēr ar āboliem situācija nebija tik spoža. Uz bioloģiskajās saimniecībās audzētajiem āboliem pesticīdi netika atrasti, bet 94% no konvencionāli audzētajiem āboliem laboratorija konstatēja pesticīdu pēdas. Visbiežāk atrast kaptāns, kas tie izmantots sēnīšu slimību apkarošanā. Kutmana gan uzsvēra, ka atrastais pesticīdu daudzums bija daudzkārt zemāks, nekā Eiropas Savienībā atļautais līmenis. Tas apstiprina pētnieces pieņēmumu, ka nav pamata panikai, pat tad, ja runa ir par importētajiem āboliem, un viņa piezīmēja, ka tad, ja ābols ir nomazgāts un nomizots, nekādu pesticīda pēdu uz tā vairs nav vispār.
No gaļas klāsta pētnieki izvēlējās liellopa gaļu, jo tā praktiski ir vienīgā pieejamā ekoloģiskā gaļa, kas skolām pieejama. Igaunijas bioloģiskās saimniecības tikpat kā neaudzē cūkas, un bioloģiski audzētu mājputnu gaļu skolas nevar atļauties. Arī šeit var vērot vispārpieņemto sakarību – bioloģiski audzēta pārtika ir ievērojami dārgāka.
Atšķirībā no dārzeņiem un augļiem, gaļā netika meklētas pesticīdu pēdas,
jo tie pamatā muskuļaudos neuzkrājas. Tā vietā tika analizēta uzturvērtība. Tiesa, šīs pētījuma daļas rezultātus Kutmana vēl neatklāja, jo tie vēl nav publicēti.
Pētījums atklāja dillemmu – lai gan bioloģiskā lauksiamniecība ir videi draudzīgāks saimniekošanas veids, skolas maltīšu kontekstā tas ne vienmēr nozīmēs, ka ekoloģiskā pēda ir mazāka. Tartu skolās ekoloģiskās pārtikas īpatsvars sasniedz pat 80%, un tas liek bažīties, ka vietējie lauksaimnieki nespēs visa gada garumā apmierināt pieprasījumu. Tas liek ēdinātājiem lūkoties pēc piegādātāja arī ārpus Igaunijas. Kutmana piezīmēja, ka jau tagad skolu ēdienkartēs ir bio banāni, lēcas un rīsi, kuri nav vietējās izcelsmes. Līdz ar to rodas situācija, kad pārtika tiek transportēta tūkstošiem kilometrus, lai gan uz vietas konvencionāli audzētā pārtika ir tikpat tīra, un atstāj ievērojami mazāku ekoloģisko pēdu, ja runa ir par transportēšanas radīto oglekļa dioksīdu.
Kutmana pastāstīja, ka, veicot degustāciju, neviens nevarēja pateikt, vai zupa gatavota ar bioloģiski vai konvencionāli audzētiem burkāniem. Pētniece sacīja, ka vecāki novērtē garšīgu, daudzveidīgu, veselīgu un svaigu ēdienu, un tam nav obligāti jābūt gatavotam no ekoloģiskajiem produktiem.
Ņemot vērā rezultātu, Kutmana aicināja izvairīties no galējībām, izstrādājot skolas ēdināšanas sistēmu. No vienas puses, ekoloģiskā pārtika ir apsveicams mērķis. No otras puses, to nevajadzētu panākt uz izmaksu vai vides loģikas rēķina. Ja apkaimē audzēta konvencionālā pārtika, saskaņā ar laboratorijas pārbaudēm, ir tikpat tīra, kā bioloģiskajās saimniecībās audzētā, tad priekšrokas došana importētiem bio produktiem esot resursu izniekošana. Pētniece piebilda, ka nevēlas vilkt stingras robežas, ka kaut kas ir slikts vai labs – būtiski esot atrast zelta vidusceļu.
Lasiet arī: Igauņi salīdzina Rīgas un Tallinas Ziemassvētku tirdziņus