“Gribētu redzēt argumentus, ko saistībā ar dzelzceļa sliežu demontāžas militāro komponenti izvirzīja Nacionālie Bruņotie spēki. Iespējams, viņiem ir kādi jauni iemesli, kādēļ tiek rekomendēts tāds risinājums. Jo, pretējā gadījumā nav jēgas to darīt atsevišķi no citiem pretmobilitātes pasākumiem. Tad jāpārrok visi ceļi, jāizveido prettanku grāvji, jāizvieto “pūķa zobi” un citi šķēršļi. Fokusēšanas uz dzelzceļa sliedēm viena pati neko nedos,” lūgts komentēt pēdējā laika kaislības ap sliežu nojaukšanu, BNN norāda militārais eksperts, Saeimas deputāts Igors Rajevs (pie frakcijām nepiederošs).
“Dzelzceļš ir karaspēka pārvietošanās palīglīdzeklis,” skaidrojot dzelzceļa lomu militārās darbībās, saka Igors Rajevs. “Krievijas teritorijā karaspēks pa dzelzceļu var pārvietoties bez kādām problēmām, tas nozīmē, ka viņi līdz mūsu robežām var tikt un mūsu sliežu nojaukšana viņus nekādā veidā nevar no tā atturēt. Nākošais posms, kur dzelzceļš varētu ieslēgties, ir apgādes nodrošinājums un papildu rezerves vienību pārvietošana.
Cīņai uz robežas Krievijai ir viss vajadzīgais – viņu dzelzceļa sistēma darbojas un mēs to ietekmēt varēsim tikai kara laikā, miera laikā to izdarīt nevaram. Mūsu dzelzceļš viņiem būs vajadzīgs tikai tad, kad viņi okupēs daļu pierobežas teritorijas un aizies vēl tālāk. Tad, lai pievilktu apgādi savām vienībām, kuras pavirzījušas uz priekšu, mūsu dzelzceļš viņiem būs nepieciešams. Pretējā gadījumā [demontēt sliedes] nav nekādas jēgas,” BNN komentē Rajevs.
Kā preventīva darbība tā darbosies, bet vai to ir nepieciešams veikt tagad, miera laikā, tur jāskatās, kādi ir papildus argumenti no NBS puses, un otrkārt, kāda ir ekonomiskā komponente, atzīst Igors Rajevs. “Ir jāizvērtē, kā mēs tos dzelzceļus izmantojam miera laikā. Kravas pie mums jau nenāk tikai no Krievijas, tās nāk arī no Kazahstānas, Uzbekistānas un citām valstīm. Tāpēc ekonomiskās komponentes izvērtēšana arī ir nepieciešama.”
Uz BNN jautājumu, vai sliedes vajadzības gadījumā var demontēt pietiekami ātri, Igors Rajevs atbild piekrītoši. “Kā parāda Ukrainas pieredze, krievi būvē dzelzceļu pietiekoši ātros tempos, nojaukt to ir vēl ātrāk, nekā uzbūvēt.”
Savukārt politiskās kaislības ap sliežu demontāžas jautājumu Igors Rajevs saista ar, iespējams, priekšvēlēšanu kampaņu.
Tomēr galvenā problēma viņaprāt ir tā, ka secinājumi tiek taisīti nebalstoties uz visu pieejamo informāciju. “Tāpēc es arī visu laiku runāju par to, ka mums jādzird tie argumenti, kuri nāk no bruņotiem spēkiem. Iespējams, ir kaut kādi iemesli, kāpēc viņi uzskata, ka tas ir jādara. Iespējams, tā ir izlūkinformācija, kura nav izpaužama, tad mēs vienkārši akceptējam to un pieņemam lēmumu. Bet kamēr mēs nezinām visu šo informāciju, komentāri ir tikai teorētiski.”
Lūgts komentēt NBS komandiera Kaspara Pudāna otrdien intervijā TV3 teikto, ka sliežu jautājums ir tikai daļa no pretmobilitātes pasākumiem, Igors Rajevs pauda, ka dzelzceļš tiešām ir tikai diezgan neliela daļa no visiem ptemobilitātes pasākumiem, kurus bruņotie spēki veic miera situācijā un ļoti aktīvi un agresīvi veiks kara gadījumā.
NBS komandiera teiktā kontekstā militārais eksperts atzina, – pagaidām izskatās, visai šai diskusijai “kājas aug” no kāda sabiedrībai nezināma Bruņoto spēku vai Aizsardzības ministrijas ziņojuma. “Ja tas neatbilst patiesībai, vajag noskaidrot, kurš bija iniciators šai darbībai. Tad mēs sapratīsim, cik daudz tā ir priekšvēlēšanu runāšana un cik daudz – reālā nepieciešamība.”
Lasiet arī: “Ļoti muļķīgi” — Zatlers vērtē politiķu diskusijas par sliežu noņemšanu