Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad deviņos mēnešos bija 1,098 miljardu eiro apmērā, kas ir 3,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp šogad trešajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 348 miljoni eiro, kas ir 3,1% no IKP.
Latvijas Bankā norādīja, ka ārējās tirdzniecības dinamiku trešajā ceturksnī būtiski ietekmēja sezonalitāte, kā arī saglabājusies nenoteiktība vairākos eksporta tirgos. Latvijas eksports straujāk pieauga uz Eiropas Savienības (ES) tirgiem, taču vāja ekonomikas izaugsme atsevišķās tirdzniecības partnervalstīs joprojām bremzēja ārējā pieprasījuma kāpumu.
Latvijas preču eksports šogad trešajā ceturksnī, ņemot vērā sezonāli raksturīgo kāpumu, pieauga, taču, koriģējot datus pēc sezonālām un kalendāra svārstībām, bija vērojams neliels samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Eksporta dinamiku negatīvi ietekmēja īstermiņa svārstības minerālā kurināmā segmentā pēc iepriekšējā pieauguma. Kritums bija arī dzelzs un tērauda, kā arī dzīvnieku un augu produktu eksportā, kuru svārstības kopš 2022. gada kļuvušas izteiktākas.
Latvijas Bankā min, ka būtiski mazinājies eksports uz ASV, uzrādot vienu no straujākajiem kritumiem pēdējā desmitgadē.
Visvairāk cietušas koksnes izstrādājumu lielās produktu grupas, tādas kā sazāģēti kokmateriāli, un mehāniskās ierīces. Koksnes eksporta sarukums uz ASV sākās šogad otrajā ceturksnī, un tas attiecās ne vien uz ASV, bet arī uz citiem Latvijas koksnes produkcijas tradicionālajiem noieta tirgiem, ko toreiz lielā mērā noteica globālā pieprasījuma pavājināšanās. Savukārt trešajā ceturksnī novērotais eksporta kritums uz ASV, visticamāk, atspoguļo jau ieviesto un faktiski piemērojamo ievedmuitas tarifu ietekmi.
Vienlaikus Latvijas Bankā arī uzsver, ka kopējais koksnes eksports 2025. gada trešajā ceturksnī pieauga un ASV īpatsvars Latvijas kopējā koksnes eksportā ir salīdzinoši neliels, tādēļ kopējo nozares attīstību šīs izmaiņas būtiski neietekmē.
No straujāka koksnes eksporta pieauguma trešajā ceturksnī atturēja kritums uz Ziemeļeiropu – īpaši uz Zviedriju, kur vērojama gausa būvniecības nozares atkopšanās. Vienlaikus pozitīvi pārsteidza eksporta pieaugums uz Vāciju, neskatoties uz kopumā joprojām vājo aktivitāti tās ekonomikā. Pozitīvi eksporta dinamiku ietekmēja arī malkas pieprasījuma kāpums Apvienotajā Karalistē un graudaugu eksporta palielinājums, īpaši uz Spāniju, kas šogad aizvietojusi vairākus līdzšinējos eksporta galamērķus Āfrikā.
Izslēdzot sezonālās un kalendārās svārstības, ceturkšņa laikā imports samazinājās, lielākoties mēslošanas līdzekļu un transportlīdzekļu importa krituma dēļ.
Tādējādi tirdzniecības bilance uzlabojās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, jo eksporta kritums bija mazāks nekā importa samazinājums, tomēr bilance pasliktinājās gada laikā, skaidro Latvijas Bankā.
Tāpat Latvijas Bankā min, ka imports no ASV vairāk nekā dubultojās, galvenokārt munīcijas un minerālo produktu dēļ. Par pēdējiem nav skaidrības, vai pieaugumu noteica ES-ASV vienošanās, kas paredz, ka ES nākamo trīs gadu laikā iegādāsies energoresursus 700 miljardu eiro apmērā no ASV, vai vēl pirms paziņotajiem tarifiem noslēgtie līgumi.
Kā jau ierasts, trešais ceturksnis devis pozitīvu skatu braucienu eksportā, kur šogad papildu devumu radījusi “EuroBasket 2025” turnīra norise Latvijā, palielinot ienākošā tūrisma plūsmas. Ienākošais tūrisms arī saistās ar gaisa transporta pakalpojumu pieaugumu, kā arī pozitīvo tendenci turpina autotransporta pakalpojumi. Tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos, turpina palielināties profesionālo, tehnisko un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu eksports.
Arī importā, aizritot tūrisma sezonai, pieaug braucienu un gaisa transporta pakalpojumu imports. Tāpat kā eksportā, arī importā izaugsmi turpina profesionālo un, jo īpaši, tehnisko un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports. Tehniskie pakalpojumi auguši visstraujāk enerģijas un administratīvās darbības nozarēs, specifiskāk, tūrisma operatoru darbībā, kas saistās ar tūrisma sezonu, bet arī auto līzinga starpniecības pakalpojumos. Turpinoties apjomīgajiem būvdarbiem, turpinās pieaugt arī būvniecības imports, jo īpaši elektroapgādes un telekomunikāciju inženierbūvniecības, norāda Latvijas Bankā.
Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 2025. gada trešajā ceturksnī sasniedza 320 miljonus eiro jeb 2,9% no IKP. Investīcijas galvenokārt veiktas profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finanšu un apdrošināšanas darbībās, kā arī enerģijas nozarē. Lielākie investori, kā ierasts, ir no Zviedrijas un Igaunijas.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!