Valsts budžets ir pieņemts un kārtējo reizi aktualizējas jautājums par valdības stabilitāti. Politikas kuluāros dzirdētas visdažādākās versijas – sākot ar valdības paplašināšanu ar Nacionālo apvienību (NA) un “Apvienoto sarakstu” (AS), līdz pat jauniem premjera amata kandidāta meklējumiem no opozīcijas partiju vidus. Vai tiešām tuvākajā laikā gaidāma valdības krišana, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Var būt un var nebūt, iespējamība ir 50:50,” taujāts par valdības krišanas iespējamību saka politologs. Tomēr viņš uzsver, ka šobrīd “Jaunā Vienotība” ir dabūjusi, ko gribējusi, proti, apstiprinātu valsts budžetu, un tas uzreiz stabilizē valdību. “Visiem ir skaidri zināms, kādi ir naudas apjomi, un tie ir lieli. Būtībā budžetā nekas īpaši samazināts netika, līdz ar to arī brīvā nauda būs pietiekoši liela un koalīcijas partiju interese palikt pie varas – milzīga. Te ir jautājums, kas var būt tie impulsi, kas vispār kaut kādā veidā var radīt situāciju valdības krišanai.”
Filips Rajevskis arī norāda uz premjerministres Evikas Siliņas teikto, ka valdības krišanai nav pamata. “Mēs jau redzam, ka visa tā ķīvēšanās starp “Progresīvajiem” un “Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) ir vairāk ķīvēšanās pēc, nevis reāls iegansts valdības krišanai. Es būtu tajā frontes pusē, kurā saka – valdībai ir ļoti liels pamats palikt pie varas. “Vienotībai” ir interese, lai viss saglabājas tā, kā ir, ZZS nav komfortabli, bet nav arī slikti, “Progresīvajiem” arī viss ir kārtībā – viņi sēž ļoti nopietnās ministrijās, kuras nes savu labumu, tādēļ nedomāju, ka viņiem ir kāda vēlme pamest valdību tad, kad iziets šīs sāpīgais budžeta veidošanas process un uz kādu brīdi iestāsies zināms atslābums.”
Taujāts, kā tādā gadījumā vērtēt NA un AS publiski pausto ieceri jau tuvākajā laikā pieteikt jaunu premjera amata kandidātu,
Filips Rajevskis norāda, ka šīm partijām nav kopēja premjera amata kandidāta. “NA nomainījusi savu šī amata kandidātu no Uģa Mitrēvica pret Ilzi Indriksoni, “Apvienotajam sarakstam” ir to veidojošo partiju izvirzītie kandidāti – “Latvijas Reģionu apvienībai” tas ir Edvards Smiltēns, bet “Latvijas Zaļajai partijai” – Edgars Tavars. Uldis Pīlēns šajā ziņā ir jau “nospēlēta vijole”. Līdz ar to ir jautājums, kurš no šiem trim cilvēkiem būs tas kopējais kandidāts vai arī viņi meklēs kādu no ārpuses, kas būtu ļoti interesanti,” saka politologs. Vienlaikus viņš atzīst, ka premjera amata kandidāta pieteikšana varētu būt ļoti svarīgs solis, lai izkustinātu visu šo valdības situāciju.
Uz BNN teikto, ka līdz nākamās Saeimas vēlēšanām palicis maz laika un jautājums ir, vai jauna valdība maz spētu sevi parādīt vēlētāju acīs, Filips Rajevskis pauž, ka no vienas puses šīs laiks tiešām ir īss, bet no otras – pietiekami garš, lai varētu daudz ko arī izdarīt. “Tikai tam vajag stipru komandu un lielu gribu. Ja premjers nāktu ar kādām svaigām idejām un justu sabiedrības pieprasīju, tad viennozīmīgi viņa pozīcija uz vēlēšanām būtu ļoti laba.”
Lasiet arī: Saeima pieņem 2026. gada valsts budžetu: izdevumi – 17,9 miljardi, deficīts – 3,3%