Kāds Latvijā bijis aizejošais 2025. gads, un kuri šī gada notikumi mūs ietekmēs arī 2026. gadā? BNN apkopojis dažas no spilgtākajām šī gada norisēm — gan tās, ar kurām varam lepoties, gan arī tās, par kurām jānosarkst.
Pirmais “Oskars” Latvijas vēsturē. Lepojamies!
2025.gada janvārī Latvija saņēma ziņu, ka režisora Ginta Zilbaloža filma “Straume” saņēmusi “Zelta globusa” balvu kā labākā animācijas filma, drīz pēc tam uzzinājām, ka “Straume” nominēta arī “Oskaram”. Tas ir pirmais Latvijas kinodarbs, kas jebkad nominēts ASV Kinoakadēmijas balvai un to arī saņēmis.
Latvijas animācijas filmas “Straume” panākumi starptautiskajā vidē 2025. gadā kļuva par vienu no retajiem notikumiem, kas vienoja sabiedrību bez kādām politiskām atrunām. Filma tika pamanīta ārpus Latvijas, plaši apspriesta medijos un izmantota kā piemērs tam, ka neliela valsts spēj konkurēt globālā kultūras telpā. “Straumes” panākumi neradās no valdības stratēģijām vai programmatiskām reformām, bet no radošas brīvības, profesionālisma un neatkarīgas kultūras vides. Tieši šis aspekts padarīja notikumu īpaši zīmīgu – laikā, kad politika bieži šķeļ, kultūra spēja vienot.
“Straume” nostiprināja Latvijas tēlu kā valsti, kas spēj radīt saturu ar starptautisku rezonansi, nevis tikai reaģēt uz ārējiem procesiem. Tas bija patiesi efektīvs Latvijas reputācijas ieguvums.
Pašvaldību vēlēšanas. Šlesera uzvara Rīgā un organizatoru izgāšanās
Ja pašvaldību vēlēšanas uztveram kā Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu, tad tas norādīja uz nopietnām organizatoriskām nepilnībām, kuras līdz parlamenta vēlēšanām jālabo. Tehniskās problēmas balsu skaitīšanā maksāja amatu Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoram, no amata atkāpās arī CVK vadītāja Kristīne Saulīte.
2025.gada pašvaldību vēlēšanas iezīmēja arī būtisku pavērsienu Latvijas iekšpolitikā. Vairākās lielākajās pilsētās un novados vēlēšanu rezultāti parādīja sabiedrības neapmierinātību ar līdzšinējo politisko piedāvājumu, kā arī vēlētāju gatavību atbalstīt alternatīvus spēkus.
Īpašu uzmanību piesaistīja Rīgas vēlēšanu rezultāti, pēc kuriem Ainārs Šlesers publiski apšaubīja vēlēšanu norisi un paziņoja par iespējamu rezultātu pārsūdzēšanu. Lai gan vēlēšanu rezultāti palika spēkā, pats fakts izgaismoja pieaugošo tendenci politiskus zaudējumus skaidrot ar procedurālām aizdomām, nevis vēlētāju izvēli.
Vienlaikus vēlēšanas apliecināja arī pozitīvu aspektu – vēlētāju aktivitāte un interese par vietējo varu saglabājās, bet politiskā konkurence kļuva reālāka, nevis formāla.
Valdības nestabilitāte. Vairākuma aritmētika bez kopīgas līnijas
2025.gadā valdība formāli turpināja darbu, taču tās stabilitāte arvien vairāk balstījās uz minimālu parlamentāro vairākumu un savstarpēji pretrunīgām interesēm. Koalīcijas iekšienē regulāri izcēlās domstarpības par sociālo politiku, ideoloģiskiem jautājumiem un ārpolitiskajiem signāliem.
Īpaši redzami tas kļuva jautājumos, kur valdības partneri deva publiski atšķirīgus vērtējumus, tādējādi vājinot valdības kopējo pozīciju. Politiskā stabilitāte 2025. gadā tika uzturēta nevis ar vienotu redzējumu, bet ar nevēlēšanos uzņemties atbildību par valdības krišanu ģeopolitiskās spriedzes apstākļos.
Neraugoties uz arvien augošajām domstarpībām starp “Zaļo un zemnieku savienību” (ZZS) un “Progresīvajiem”, Latvija izvairījās no politiskas krīzes, kas varētu vājināt valsts drošības pozīcijas.
Krievijas iebrukums Ukrainā: konsekventa pozīcija ārpolitikā
Krievijas karš Ukrainā 2025. gadā turpināja tieši ietekmēt Latvijas politiku. Valsts saglabāja stingru atbalstu Ukrainai, tostarp militāro palīdzību, humāno atbalstu un diplomātisku aktivitāti starptautiskajās organizācijās.
Šis bija viens no retajiem jautājumiem, kur politiskā un sabiedriskā vienprātība saglabājās augsta. Atbalsts Ukrainai kļuva par Latvijas ārpolitiskās identitātes daļu, nevis taktisku izvēli.
Latvija izstājas no Otavas konvencijas
Latvija pirmā starp Baltijas valstīm pieņēma lēmumu par izstāšanos no Otavas konvencijas, un kopš 27.decembra, kad lēmums stājās spēkā, mūsu valstij ir tiesības izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas. Galvenais šāda lēmuma iemesls ir Baltijas drošības situācija, kura, salīdzinot ar 2005.gadu, kad Latvija pievienojās konvencijai, ir ievērojami mainījusies. Mēs neesam vienīgie, kas ir gatavi aizstāvībai pret agresoru izmantot kājnieku mīnas. Maijā par izstāšanos no Otavas konvencijas nobalsoja Lietuvas parlaments, jūnijā – Igaunijas un Somijas parlamenti.
Izstāšanos no Otavas konvencijas Saeimas balsojumā atbalstīja 66 deputāti un tas apliecina, ka kopējās drošības interesēs spējam būt elastīgi un pieņemt smagus, bet nepieciešamus lēmumus.
Stambulas konvencija. “Karstais kartupelis” atlikts uz nākamo gadu
2025.gadā Stambulas konvencijas jautājums kļuva par vienu no politiski eksplozīvākajiem tematiem. Izšķiroša loma šī procesa eskalācijā bija ZZS, kura līdz ar opozīciju nobalsoja par Latvijas izstāšanos no šīs konvencijas.
ZZS pozīcija būtiski ietekmēja valdības un Saeimas dienaskārtību. Tā vietā, lai jautājumu risinātu juridiskā vai sociālpolitiskā līmenī, Stambulas konvencijas jautājums tika pārvērsts ideoloģiskā cīņā, kurā kompromisi kļuva politiski neiespējami. Rezultātā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nāca klajā ar “Zālamana lēmumu” – jautājumu par Stambulas konvencijas iespējamo denonsēšanu atstājot nākamajai Saeimai
Visā šajā haotiskajā procesā spilgti izcēlās pozitīvais aspekts – sabiedrības mobilizācija. Protesti, pilsoniskās iniciatīvas un publiskas diskusijas apliecināja, ka Latvijas sabiedrība spēj saliedēties vērtību jautājumos pat tad, ja politiskā elite ir sašķelta.
Budžets un fiskālā politika: drošība kā prioritāte, reformas – fonā
2025.gada valsts budžets tika pieņemts ar uzsvaru uz aizsardzību, iekšējo drošību un sociālo aizsardzību. Aizsardzības izdevumu pieaugums bija tieši saistīts ar Krievijas karu Ukrainā un NATO saistībām.
Tomēr vienlaikus budžeta debates atklāja strukturālu problēmu – finansējuma pieaugums netika papildināts ar dziļām pārvaldības reformām. Diskusijas par valsts aparāta efektivitāti, nodokļu sistēmas ilgtspēju un izdevumu kontroli palika otrajā plānā.
Pozitīvi vērtējams, ka politiskā vienprātība par drošības nozīmi netika apšaubīta, un tas bija viens no retajiem jautājumiem, kur Saeimā valdīja relatīvs konsenss.
Atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla
2025.gada februāris atnesa gaidītu un ilgi gatavotu notikumu – Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb BRELL loka, tā vietā pieslēdzoties Eiropas vienotajam energotīklam. Pretēji iepriekš izskanējušajām bažām, ka šis process var izsaukt pārtraukumus elektroapgādē, viss noritēja gludi un elektroenerģijas lietotāji šo pāreju pat neizjuta.
Šis solis paaugstināja mūsu energosistēmas drošību, tomēr arī rēķini par elektrību palika lielāki. No 1.jūlija iedzīvotājiem jāmaksā arī par elektroenerģijas tīkla balansēšanas jaudas uzturēšanu.
Uzrāviena vietā personāla maiņa
Gada sākumā ministru prezidente prezentēja “Valdības uzrāviena 4×4 plānu”, kurā kā galvenā prioritāte tika nosaukta Latvijas drošības stiprināšana, kam sekoja darbs pie Latvijas ekonomikas attīstības, ģimeņu labklājības uzlabošanas un birokrātijas mazināšanas. Realitātē tas rezultējās ar trīs ministru nomaiņu – pa vienam no katras koalīcijas partijas. Skarbu sabiedrības kritiku izpelnījušās Kaspara Briškena (PRO) vietā par satiksmes ministru kļuva Atis Švinka, labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) vietā – Reinis Uzulnieks, bet izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) amatā nomainīja Dace Malbārde.
Politikas kuluāros runāja, ka visa šī rokāde iecerēta galvenokārt tādēļ, lai “noņemtu no trases” sabiedrībā ārkārtīgi nepopulāro Kasparu Briškenu un vienlaikus ļautu “Progresīvajiem” “saglabāt seju”.
Lai arī nekāda reāla “4×4 uzrāviena” nebija, kā īstermiņa risinājums valdības stabilitātes saglabāšanai tas nostrādāja.
Rosļikova rupjais žests
Īsi pirms pašvaldību vēlēšanām partijas “Stabilitātei!” līderis Aleksejs Rosļikovs no Saeimas tribīnes atļāvās izrādīt līdz šim nebijušu necieņu Latvijas parlamentam – savas runas noslēgumā viņš parādīja rupju žestu, pēc kā krievu valodā nokliedzās: “Mūsu ir vairāk!”
Cerības ar šādu izgājienu piesaistīt “Stabilitātei” lielāku vēlētāju skaitu pašvaldību vēlēšanās neīstenojās, bet pats Rosļikovs sevi kā vērā ņemamu politiķi ar to pašu norakstīja. Tiesa, viņš pats tā nedomā un pēcvēlēšanu naktī taisnojās, – tas neesot bijis žests latviešiem, bet gan konkrētiem Nacionālās apvienības politiķiem.
Tomēr lai kādus žestus Rosļikovs rādītu, vēlētājus tas neietekmēja – “Stabilitātei!” Rīgā ieguva vien 6,9% vēlētāju atbalstu, izcīnīja piecus mandātus un palika opozīcijā.
“Rail Baltica”: stratēģisks projekts ar hronisku pārvaldības krīzi
2025.gadā “Rail Baltica” turpināja būt viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā stratēģiski svarīgs projekts var nonākt pastāvīgā kavējumu, izmaksu pieauguma un politiskas atbildības trūkuma ciklā.
Lai arī projekta nozīme regulāri uzsvērta gan kā militārās mobilitātes, gan ekonomiskās integrācijas instruments, tā praktiskā īstenošana Latvijā atpalika no sākotnēji plānotajiem termiņiem. Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad politisko kontroli apgrūtināja dalītā atbildība starp Satiksmes ministriju, nacionālajām kapitālsabiedrībām un starptautisko kopuzņēmumu.
Tomēr neraugoties uz problēmām, projekts netika apturēts, un Baltijas līmenī saglabājas politiska apņemšanās to pabeigt, īpaši drošības kontekstā.
BNN novēl, lai 2026. gads politiski būtu spēcīgāks — ar skaidrāku atbildību, kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu un drosmīgāku, datos balstītu politiku, nevis skaļiem saukļiem.
Lasiet arī: Vairāku pacientu nāve un sūdzības: Bauskas slimnīcā sākts audits