20.aprīlī pieaugušas bažas par ASV un Irānas pamiera likteni – amerikāņi aizturējuši irāņu kravas kuģi, kas centās izkuģot cauri jūras blokādei, un Irāna solījusies atbildēt uz kuģa pārtveršanu, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Apdraudēti arī centieni panākt ilgstošu mieru reģionā – Irāna paziņojusi, ka nepiedalīsies miera sarunu otrajā kārtā. ASV cerēja to noorganizēt, pirms beidzas pamiera termiņš.
ASV turpina bloķēt pieeju Irānas ostām, savukārt Irāna atcēlusi, un pēc tam atsākusi pati savu Hormuza šauruma blokādi. Šaurums ir galvenais eksporta ceļš Persijas līča valstu naftai. Amerikāņi informēja, ka 19.aprīlī raidījusi šāvienus uz irāņu kravas kuģi, sabojājot tā dzinējus. Pēc tam ASV jūras kājinieki ieņēmuši kuģi no helikopteriem. Irānas armija informējusi, ka kuģis bija ceļā no Ķīnas, un brīdināja, ka irāņu bruņotie spēki neatstās ASV veikto pirātismu bez atbilstošas atbildes. Tikmēr, bailes no pamiera izgāšanās un tā, ka Hormuza šaurums tā arī paliks slēgts, likušas naftas cenām uzkāpt par vairāk nekā 5%, un arī akciju tirgus kārtējo reizi sašķobījies.
Irānas valsts mediji ziņojuši, ka Teherāna noraidījusi jaunas miera sarunas, kā iemeslu minot blokādi, draudīgo retoriku, Vašingtonas mainīgo nostāju un pārmērīgās prasības. Irāņu pirmais viceprezidents Mohamadreza Arefs sociālajos tīklos rakstīja, ka nevar ierobežot Irānas naftas eksportu, tajā pašā laikā sagaidot, ka citi varēs brīvi un droši pārvadāt naftu. Izvēle esot skaidra – vai nu brīva naftas tirdzniecība visiem, vai risks, ka visiem būs jāmaksā augsta cena.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) iepriekš, pirms vienošanās par pamieru, paziņoja, ka ASV iznīcināšot katru tiltu un katru spēkstaciju Irānā, ja Teherāna nepiekritīs viņa izvirzītajiem noteikumiem.
Uz to Irāna atbildēja, sakot, ka tādā gadījumā uzbruks ASV Persijas līča sabiedroto infrastruktūrai.
Tramps sacīja, ka viņa sūtņi Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā ieradīsies 20.aprīļa vakarā. Baltais nams “Reuters” informēja, ka ASV delegāciju vadīs viceprezidents Dž.D. Venss (JD Vance), un piedalīsies arī Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) un znots Džareds Kušners (Jared Kushner). Tomēr Tramps “ABC News” un “MS Now” norādīja, ka Venss uz Pakistānu nedosies.
Neskatoties uz atšķirīgajiem signāliem, Pakistāna turpina gatavoties miera sarunām. Galvaspilsētā izvietoti gandrīz 20 000 policijas, armijas un paramilitāro struktūru pārstāvju, un sarunu norises vietas apkaime atbrīvota no nepiederošām personām. Pilsētā arī apturēts sabiedriskais transports.
Irānas pusi sarunās vada parlamenta spīkeris Mohamads Bakers Kvalibafs, kurš iepriekš teicis, ka panākts zināms progress, bet viedokļi par kodoljautājumiem un Hormuza šaurumu joprojām ir radikāli atšķirīgi. Eiropieši, kurus Tramps atkārtoti kritizējis par atteikšanos palīdzēt karadarbībā pret Irānu, ir nobažījušies, ka amerikāņi cenšas panākt strauju, virspusēju vienošanos, kas pēc tam prasīs mēnešiem vai gadiem ilgas, tehniski sarežģītas turpmākās sarunas.
Astoto nedēļu ilgstošais konflikts radījis vēsturiski lielāko šoku pasaules enerģētikas tirgū, un Hormuza šauruma faktiskā slēgšana likusi ievērojami un strauji kāpt naftas cenām. ASV un Izraēlas veiktie triecieni nogalinājuši tūkstošiem cilvēku, turklāt Izraēla paralēli veic arī triecienus pa Libānu.