Dzīvoklī Rīgā, Bauskas ielā, kur 2.janvārī notika sprādziens, kura rezultātā dzīvību zaudēja divi cilvēki, nelegāls gāzes pievads tika veidots gāzes plītij, nevis dzīvokļa apkurei, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” atklāj “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.
“Gaso” vadītāja stāstīja, ka dienu pirms sprādziena “Gaso” darbinieki devās uz konkrēto dzīvokli ar uzdevumu no tirgotāja, kas konkrētajam dzīvoklim bija gāzes piegādātājs, atslēgt gāzi, “tādēļ ka acīmredzot šis konkrētais klients vai nu nebija kādas saistības izpildījis, vai bija zaudējis tirdzniecības līgumu”, vēsta lsm.
“Ierodoties vietā un veicot parastās darbības, un strādājot ar gāzes analizatoriem, mūsu darbinieki konstatēja aizdomīgi augstu gāzes koncentrāciju – tā nebija kritiska, bet vairāk, nekā tai būtu jābūt. Un sāka meklēt, no kurienes tā nāk. Jo principā būtu jāveic tikai skaitītāja noplombēšana – tātad gāzes padeves pārtraukšana. Un tai brīdī, kad tika atbīdīti skapīši, tad tika konstatēts, ka šajā adresē ir nelegāls pieslēgums,” stāstīja Pētersone-Godmane.
Tajā brīdī tika izsaukta vēl viena “Gaso” brigāde, kura veica visa gāzes stāvvada demontāžu.
“Tas, kas ir palicis dzīvoklī, aizbraucot “Gaso” darbiniekiem, 1. janvārī ir 50 centimetrus garais no zemes esošais vada gabals. Tātad ir pilnībā demontēts skaitītājs, stāvvada iekārta un jebkas, kas ļautu cilvēkam izmantot dabasgāzi jebkādā veidā,” sacīja Pētersone-Godmane.
Nelegālā gāzes pieslēguma shēmas atklāj, ka dzīvokļa iemītnieks to izveidoja gāzes plītij, nevis dzīvokļa apkurei. “Šeit mēs runājam par gāzes plīti, ar kuru iedzīvotāji patērē 2–3 kubikmetrus dabasgāzes mēnesī. Traģēdijas absurds ir tieši tajā mazajā ieguvumā, ko cilvēks, veicot nelikumīgās darbības, ir ieguvis,” pauda Pētersone-Godmane.
Taču jau nākamajā dienā, piektdien, 2. janvārī, Avārijas dienests saņēma ziņu, ka dzīvoklī, kurā vēlāk notika sprādziens, tiekot veikti nezināmas izcelsmes remontdarbi. “Gaso” darbinieki atkārtoti devās uz notikuma vietu – šajā reizē notika negadījums.
Tikmēr Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušajam namam sola citādu likteni nekā ēkai Āgenskalnā, Melnsila ielā,
kas pēc 2020. gadā notikušā gāzes sprādziena arvien stāv pussagruvusi un netiek atjaunota.
Abi gadījumi ir līdzīgi – abos namos pašvaldībai piederošos dzīvokļos notika spēcīgi gāzes sprādzieni, kas daļēji sagrāva ēkas. Melnsila ielas iedzīvotāji vēlas panākt, lai Rīgas pašvaldība atjaunotu ēku tajā apjomā un veidolā, kāda tā bijusi pirms sprādziena, taču dome tam nav piekritusi un par šo jautājumu jau vairākus gadus notiek tiesvedība.
Kleinbergs šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka pagaidām pašvaldība ir apzinājusi būvinženiera izmaksas, bet lēmums par šo pakalpojumu apmaksu būs jāpieņem Bauskas ielas nama īpašnieku kopībai, jo dome viena to apmaksāt nedrīkstot.
Līdzīgi arī lēmumu par mājas remontu nevarot pieņemt viens pats Rīgas mērs, tomēr viņš sola, ka Bauskas ielas namā neatkārtosies tāda pat situācija kā Melnsila ielā. Katrā ziņā mērs rosināšot diskusiju un meklēšot risinājumus, solīja pilsētas vadītājs.
Kleinbergs atzīmēja, ka kopumā dzīvoklis, kurā notika sprādziens, nebija nepieskatīts, cilvēks ar mājas soli tika galā, iztika bez pabalstiem. Politiķis atzina, ka pašvaldības dzīvokļi nav apdrošināti.
Kā ziņots, gāzes sprādzienā Torņakalnā, daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā, gāja bojā divi cilvēki – persona, kas kādā dzīvoklī veica nelegālas darbības ar gāzes vadu, un gāzes apgādes kompānijas “Gaso” Avārijas dienesta darbinieks, kurš bija ieradies uz izsaukumu par iespējamu gāzes noplūdi. Vēl divi cilvēki cietuši.
Sprādziens piecstāvu dzīvojamā mājā notika nelegāli sabojāta gāzes vada dēļ. Sprādzienā daļēji sagruvis ēkas ceturtais un piektais stāvs, kā arī jumts.
Ēku apsaimnieko SIA “Latvijas namsaimnieks”, tajā ir 74 dzīvokļi, no kuriem četri pieder pašvaldībai. Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātas informācijas sprādziens noticis nelegāla gāzes pieslēguma dēļ pašvaldībai piederošā dzīvoklī.
Pēc sprādziena mājai noteikts avārijas stāvoklis, un tās ekspluatācija aizliegta. Pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ēkas īpašniekiem uzdevis nekavējoties pieaicināt sertificētu būvspeciālistu un veikt ēkas tehnisko apsekošanu. Tas nepieciešams, lai noteiktu bojājumu apmēru, kā arī nosacījumus ēkas daļējas ekspluatācijas pieļaujamībai un iespējamos atjaunošanas scenārijus.
Lasiet arī:
Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā “Zelta Mikrofonu” saņems grupa “Iļģi”
Baltijas jūrā pie Liepājas bojāts optiskais kabelis; identificēts kuģis