Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” jaunais izpilddirektors Erno Hildēns divās bankās uzkrājis kopumā gandrīz 400 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija, kas iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam, stājoties “airBaltic” izpilddirektora amatā.
Tostarp Somijas “Bank Pirkanmaa” viņam 2025. gada 1. decembrī bija bezskaidras naudas uzkrājumi 111 012 eiro apmērā, bet Zviedrijas “SEB Bank” viņam bija uzkrājumi 3 056 141 Zviedrijas kronu (284 000 eiro) apmērā.
Vienlaikus Hildēna parādsaistības veidoja 458 954 eiro.
Tāpat viņš bija izsniedzis divus aizdevumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas – attiecīgi par 140 000 eiro un 54 000 eiro.
Viņam pagājušā gada decembra sākumā piederēja finanšu instrumenti 365 049 eiro vērtībā. Hildēns uzrādījis, ka viņam ir ieguldījumi gan privātajos pensiju fondos, gan arī dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu.
Hildēnam īpašumā bija dzīvoklis Tamperē, Somijā un kopīpašumā divas būves Somijā –Tūsulā un Kangasalā. Tāpat viņam nomā bija dzīvoklis Rīgā.
Viņa īpašumā bija arī trīs automašīnas, tostarp 2017. un 2024. gada izlaides BMW un 2017. gada – “Chevrolet”. Viņam piederēja arī 2018. gada izlaides motocikls “Honda” un 2022. gada izlaides motocikls “Harley Davidson”, kā arī 2022. gada kvadricikls “BRP Can-Am”, 2019. gada laiva “Marino” un 2024. gada ūdens motocikls “Sea-Doo”.
Hildēns norādījis, ka viņš ir valdes loceklis divos Somijā reģistrētos uzņēmumos – “Hilden Invest” un “Habitus Hilden”.
Jau ziņots, ka Hildēns 2025. gada 1. decembrī sāka darbu “airBaltic” izpilddirektora amatā.
Tāpat vēstīts, ka “airBaltic” padome pērn 7. aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2011. gada 1. novembra.
2024. gadā “airBaltic” koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
2025. gada augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa” kļuva par “airBaltic” akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.
Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt 2025. gada 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Lasiet arī: Tramps: Var nākties izvēlēties starp Grenlandi un NATO