Pēc veiksmīgās operācijas Venecuēlā, kuras laikā tika sagūsts valsts līderis, ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) turpināja uzņemto kursu, un izvērsa agresīvu retoriku Grenlandes virzienā; pat pēc solījuma neizmantot militāru spēku sabiedroto uzticība ir iedragāta, raksta britu raidorganizācija BBC.
Pēdējo nedēļu laikā izskanēja draudi pārņemt Grenlandes autonomo teritoriju ar spēku, tāpat visiem, kas iestājās pret Grenlandes pievienošanu ASV, solīti paaugstināti muitas tarifi. Tagad izskatās, ka ASV atkāpjas no trakākajām idejām.
Savs nopelns nomierināšanā varētu būt NATO ģenerālsekretāram Markam Rutem (Mark Rutte), kuram izdevies apvārdot ASV prezidentu un panākt, ka viņš apdomājas. Tam pamats varēja tikt likts pagājušajā nedēļā, kad Dānijas un Grenlandes amatpersonas ieradās uz sarunām Vašingtonā. Vizīte noslēdzās ar vienošanos veidot darba grupu, kas strādās ar Grenlandes jautājumu. Izskatās arī, ka Rutem izdevies izlīdzināt situāciju, kas draudēja izjaukt vai vismaz pamatīgi sašķobīt NATO.
Nav zināms, kādas ir vienošanās nianses, bet rodas jautājums, kādēļ bija nepieciešams tracis divu nedēļu garumā. Dānija jau ilgstoši norādījusi, ka tikai priecātos par plašāku ASV militāro klātbūtni Grenlandē. Ja NATO tagad apņēmusies palielināt klātbūtni arktiskajā salā un ap to, tas varētu būt veids, kā
apliecināt Trampam, ka alianse beidzot pievērš Grenlandei pienācīgu uzmanību.
Izdevums “The New York Times” atsaucas uz anonīmām amatpersonām, kas sacījušas, ka viena no apspriestajām idejām ir Dānijas atteikšanās no nelielām Grenlandes daļām, kur ASV varētu veidot militārās bāzes – līdzīga vienošanās pastāv Kiprā, kur Lielbritānija uztur suverēnas militārās bāzes.
Tramps sacījis, ka vienošanās iekļautu arī pieeju Grenlandes derīgajiem izrakteņiem. Ne NATO, ne Dānija nav ne šo, ne citu informāciju apstiprinājušas. NATO norādīja, ka diskusijas pievērsīsies kopīgai drošības stiprināšanai Arktikā, īpaši iesaistot ASV, Kanādu, Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Somiju un Islandi, un centieniem novērst Krievijas un Ķīnas ietekmes nostiprināšanos Grenlandē.
Skaidrs, ka sīkāka informācija jau drīz būs publiski pieejama. Tomēr sabiedrotie neaizmirsīs, ka Tramps izraisīja pāris nedēļas garu traci un eksistenciālās krīzes nojausmu NATO rindās. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs (Mark Carney) to nodēvēja par šķelšanos, un sacīja, ka vecā kārtība vairs neatgriezīsies. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) runāja par satricinošām izmaiņām, un aicināja Eiropu kļūt neatkarīgākai.