48 gadus vecam vīrietim, kurš strādāja Igaunijas robežkontroles punkta apsardzē, par sadarbošanos ar Krieviju piespriesti trīs gadi cietumā, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Notiesātajam Vjačeslavam Jefimovam ir gan Igaunijas, gan Krievijas pilsonība, un Tartu apgabaltiesa atzina viņu par vainīgu informācijas, kas var kaitēt Igaunijas valsts drošībai, nodošanā Krievijas Federālajam drošības dienestam (FSB) laikā no 2022. līdz 2025.gadam. Spriedums vēl nav stājies spēkā.
Jefimovs dzīvoja Pečoros, Krievijā, bet strādāja Igaunijā, Koidulas robežkontroles punkta uzgaidāmajā zonā. Alga, ko vīrietis saņēma Igaunijā, bija vairākas reizes lielāka nekā vidējā alga Pleskavas apgabalā, un viegla robežas šķērsošana viņam bija svarīga. Jefimovs baidījās, ka, atsakoties sadarboties, FSB neļaus to darīt vai atņems viņam pasi.
Saskaņā ar tiesas spriedumu, Jefimovs ne vēlāk kā 2022,gada rudenī piekrita sadarboties ar FSB virsnieku, un parakstīja sadarbības līgumu, kas paredzēja operatīvā aģenta pienākumu veikšanu, un pilnībā apzinājās, ar ko sadarbojas. Informācijas nodošana turpinājās līdz 2025.gada 10.septembrim, kad Jefimovu aizturēja. Šajā laikā viņš atkārtoti tikās ar sev piesaistīto FSB virsnieku, kā arī sazinājās ar viņu telefoniski. Apmēram 15 – 20 gadījumos Jefimovs nodevis FSB noteiktu izlūkošanas informāciju. Starp nodotajām ziņām bija informācija par Koidulas robežkontroles punktu, tā personālu, robežas infrastruktūru un aktivitātēm pierobežā. Tāpat nodota informācija par personāla dzīvesvietām un transportlīdzekļiem, būvniecību un elektroapgādes darbiem, un citas ziņas.
Igaunijas Iekšējā drošības dienesta (ISS) pratināšanas laikā Jefimovs izteica nožēlu par sadarbošanos ar FSB.
Prokurors Gerds Raudseps (Gerd Raudsepp) ERR sacīja, ka Jefimova gadījums pierāda, ka ne tikai valsts noslēpumu nodošana ir sodāma. Viņš norādīja, ka cilvēki bieži uzskata, ka tad, ja nav nodoti valsts noslēpumi, nekas noziedzīgs nav pastrādāts: “Patiesībā arī apzināta tādas informācijas vākšanas un nodošana, kas pati par sevi nav slepena, bet ko pieprasījuši ārvalstu izlūkdienesti, ir sodāma.” Prokurors uzsvēra, ka atslēgfaktors šādos gadījumos ir apzināšanās, kam informācija nodota – ja kāds zina, ka sarunas biedrs ir FSB virsnieks, tā nav vienkārša saruna, bet gan apzināta piedalīšanās pret Igauniju vērstās spiegošanas aktivitātēs.
ISS ģenerāldirektora vietnieks Tāvi Narics (Taavi Narits) uzsvēra, ka gadījumos, kad uzmanību pievērš FSB, ir jāsazinās ar ISS.
Jefimovs bijis iesaistīts arī kukuļdošanas shēmā. Laikā no 2024.marta līdz novembrim viņš vairākas reizes devis kukuli citam uzgaidāmās zonas darbiniekam, lai panāktu, ka ar viņa paziņu saistīti kravas auto varētu šķērsot robežu, negaidot rindā.
Tieši kukuļdošanas izmeklēšana noveda pie Jefimova aresta un viņa pretvalstisko aktivitāšu atklāšanas.
Narics brīdināja pret kukuļu došanu, un sacīja, ka daudzas personas, kas dzīvo Krievijā, bet strādā Igaunijā, ir viegli iespaidojamas. Viņš norādīja, ka šie cilvēki bieži sev līdzi uz Igauniju paņem Krievijā dziļi iesakņojušos korupciju, un tas ļauj arī krievu dienestiem viņus vieglāk ietekmēt un savervēt, kas savukārt rada tiešus draudus Igaunijai.
ISS uzskata, ka šī bijusi sekmīga pretizlūkošanas operācija, jo izdevies identificēt arī konkrēto FSB virsnieku, kas sadarbojās ar Jefimovu. Dienests norādīja, ka ir svarīgi publiskot iesaistīto personu identitātes, lai liktu Igaunijas iedzīvotājiem, kuri šķērso robežu, būt uzmanīgākiem.
Tā Jefimovs gan atzina savu vainu, gan sadarbojās ar izmeklētājiem, tiesa to ņēma vērā, nosakot cietumsoda termiņu. Narics piezīmēja, ka Jefimovam bija jāvēršas pie ISS jau tajā brīdi, kad FSB viņu uzrunāja, un noteikti būtu atrast risinājums sarežģītajai situācijai.