Nīderlandes jaunā koalīcija liberāli orientētā Roba Jetena (Rob Jetten) vadībā ir devusi reģiona centriskajiem spēkiem cerību, raksta “Politico.”
Valdības veidošanas process Nīderlandē ir noslēdzies, un jaunā valdība vēlas arī dot jaunu elpu NATO. Tāda ir arī Nīderlandes ārlietu ministra Deivida van Vīla (David van Weel) apņemšanās.
Viņš “Politico” sacīja, ka jaunā valdība uz pasauli raudzīsies kā uz tādu, kāda tā ir, nevis kāda tā vēlas būt. Līdz ar to pasaule redzēšot valdību, kas joprojām uzskata NATO par kolektīvās drošības stūrakmeni, tomēr vēlas arī veidot spēcīgāku Eiropu, gan ekonomiski, gan militāri.
Van Vīls ir liberālās partijas VVD biedrs. partija apvienojusi spēkus ar Jetena centrisko D66 un kristīgajiem demokrātiem CDA, veidojot Nīderlandei neierastu mazākuma valdību. Jetens vēl nav izveidojis jauno ministru kabinetu, tomēr
van Vīls esot atvērts iespējai turpināt pašreizējā amata pienākumu pildīšanu.
Ministrs ar “Politico” sarunājās pēc vairākas nedēļas ilgušās Eiropas rīvēšanās ar ASv prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), kurš uzstāja, ka Grenlandei jākļūst par ASV daļu, tādējādi šašupojot transatlantisko aliansi. Eiropas līderi sākuši apsvērt iespējas izdzīvot pasaulē, kurā nav amerikāņu sniegtās aizsardzības vai pat draudzīgu attiecību ar aizokeāna kaimiņu.
Kaitējums, ko Trampa izteikumi nodarījuši savstarpējai uzticībai, ir taustāmi. Van Vīls sacīja, ka tas nav noliedzams, un viņš cerot, ka Grenlande vairs nenonāks darba kārtībā. Ministrs arī norādīja, ka Trampa prasība atdot Grenlandi amerikāņiem radījis kaitīgu novēršanos no steidzamā uzdevumu panākt mieru Ukrainā: “Man patiesi žēl, ka tas paņēma tik daudz laika un tik daudz cilvēku centienu laikā, kad šķiet, ka visa pasaule ir milzīgs ugunsgrēks.” Ministrs piebilda, ka ir daudz jautājumu, pie kuriem kopīgi jāstrādā, lai panāktu rezultātu, un neatkarīgi no tā, vai pastāv savstarpējā uzticēšanās, pie tiem jāstrādā, un pasaules valstīm vienai otru vajag.
Nīderlande, kurā ir 18 miljoni iedzīvotāju, ir stingri apņēmusies sasniegt jauno NATO mērķi, un atvēlēt aizsardzības budžetam 5% no IKP. Pašlaik valsts aizsardzībai tērē apmēram 28 miljardus dolāru gadā, un starp Eiropas Savienības NATO valstīm vairāk atvēl tikai Francija, Vācija, Itālija, Polija un Spānija, kuru iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks. Aizejošā
Nīderlandes valdība plānoja līdz 2030.gadam palielināt bruņoto spēku sastāvu no 70 000 līdz 100 000 cilvēku.
Van Vīls iepriekš strādājis ar pašreizējo NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), laikā, kad Rute bija Nīderlandes premjerministrs. Rute 26.janvārī izraisīja sašutumu, kad brīdināja, ka ES politiķi sapņo, ja tic, ka spēj sevi aizstāvēt bez amerikāņu palīdzības. Daži politiķi izteikušies, ka tieši Rute dzīvo ilūzijās, ja uzskata, ka Trampam var uzticēties. Van Vīls domā, ka abām pusēm ir sava daļa taisnības: eiropieši ir ļoti atkarīgi no ASV atbalsta, tomēr tas esot jāmazina, un tas esot līdzsvarotākas transatlantiskās saiknes vārdā.
Nīderlandes potiķis uzskata, ka Eiropas valdībām jābūt gatavām pieņemt drastiskus lēmumus, lai stiprinātu reģiona aizsardzību, un viņš neesot pret jaunas Eiropas drošības padomes izveidi, kurā varētu iekļaut arī valstis, kas nav ES sastāvā, piemēram, Lielbritāniju. Van Vīls norādīja, ka ES veidota uz ekonomiskās sadarbības pamatiem, tādēļ tai nekad nav bijis uz drošību orientētas struktūras vai mērķa, bet pasaule ir mainījusies un blokam ir jāieņem sava loma arī aizsardzības jomā.
Lasiet arī: NATO ģenerālsekretārs kritizē aicinājumus veidot Eiropas armiju