Šīs ziemas laika apstākļi sagādājuši darbu Igaunijas ledlaužiem, un kopš gada sākuma no ledus Igaunijas piekrastē atbrīvoti vairāk nekā 50 kuģi, raksta “ERR News.”
Divi valstij piederošie ledlauži, “Botnica” un “Eva,” strādā Rīgas jūras līcī, gar Igaunijas salām un piekrastē Pērnavas tuvumā, savukārt “Tarmo” atbrīvo ūdensceļus austrumos no Tallinas, Somu līcī. “Tarmo” dosies ceļā 10.februāra vēlā vakarā, savukārt ap Pērnavas ostu un Rīgas jūras līcī ledlauži strādā jau kopš janvāra.
Ledus klājums Rīgas jūras līcī licis 9.februārī visiem kravas kuģiem, kas bija ceļā uz Rīgu, šķērsot Igaunijas teritoriālos ūdeņus pa Roņu salu. Arī Latvijai ir viens ledlauzis “Varma” – tas, tāpat kā igauņu “Tarmo,” ir cienījama vecuma. Igaunijas flotes ģenerāldirektors Andress Lāsma (Andres Laasma) sacīja, ka, saskaņā ar optimālo plānu, 60 gadus vecā “Tarmo” kalpošanas laiks varētu būt līdz 2028.gadam, un esot jāizstrādā plāns, ko darīt pēc tam.
No vairāk nekā 50 kuģiem, kuriem ledlauži palīdzējuši atsākt kustību, vairums, 45, bijuši jūrā Pērnavas tuvumā, savukārt vēl vairākiem bijusi vajadzīga palīdzība Somu līcī. Somijas teritoriālajos ūdeņos situācija esot vēl sarežgītāka, tādēļ somu ledlauži darbojas tur.
Lāsma norādīja, ka,
lai gan šādi laika apstākļi nav nekas nepieredzēts, tas parasti notiek apmēram reizi septiņos gados.
Viņš pastāstīja, ka iepriekšējo reizi tik skarba ziema bija 2011.gadā, kad arī strādāja visi ledlauži.
Arī siltāka laika iestāšanās nenozīmē, ka ledlauži atgriezīsies piestātnēs. Patiesībā tad, atkarībā no vēja virziena un ātruma, to palīdzība var būt nepieciešama vēl vairāk.
Transporta pārvaldes ledus laušanas koordinators Āre Piels (Aare Piel) sacīja, ka vissarežģītākie apstākļi mēdz būt pavasarī – 2011.gada martā ledū vienlaikus bija iestrēguši 120 kuģi.
Ledus laušana gadā, neatkarīgi no laika apstākļiem, izmaksā astoņus miljonus eiro. Tajā iekļautas ledlaužu apkopes un to uzturēšana gatavībā darbam.
Somu līča vidējais dziļums ir 35 metri, savukārt Rīgas jūras līcī – 26 metri. Starp Igaunijas lielākajām salām vietām ūdens nav dziļāks par pieciem metriem, un jūras aizsalšana radīja haosu prāmju satiksmē. Šoziem zema spiediena zona likusi pazemināties ūdens līmenim visā Baltijas jūrā, kas kopā ar ledus klājumu rada problēmas kuģu satiksmē.
Lasiet arī: Jūra aizsalusi – Igaunija tomēr atver ledus ceļu