Valentīndienas uzticami pavadoņi cauri gadu simtiem bijušas romantiskas apsveikuma kartiņas, ziedi un šokolāde. No kurienes šīs tradīcijas pie mums atnākušas un kādēļ tās ir tik spēcīgas? Neviens taču neaizliedz svinēt mīlestību kaut vai katru dienu, kāpēc mums vajadzīgs Svētais Valentīns?
Valentīndienas izcelsmi saista kā ar seno romiešu ražas un auglības festivālu Luperkālijām, tā arī ar senās Romas laikā ar nāvi sodīto priesteri Valentīnu, kurš, neraugoties uz imperators Klaudija II aizliegumu, laulāja jaunus pārus. Valentīnu par nepakļaušanos imperatora pavēlei ieslodzīja cietumā un 270.gada 14.februārī sodīja ar nāvi. Cietumā Valentīns iepazinās ar cietuma uzrauga meitu, abi iemīlējās un Valentīns, viņai veltītās vēstules parakstīja ar vārdiem: “No Tava Valentīna”. Pēc citas versijas priesteris Valentīns sodīts ar nāvi par to, ka mēģinājis palīdzēt kristiešiem izbēgt no Romas cietumiem. Arī šajā leģendā figurē romantiskais stāsts par Valentīna un cietuma uzrauga meitas mīlestību. Katoļu baznīcas reģistros gan rodami vairāki mocekļi ar šādu vārdu un viduslaikos 14.februārī godināti divi no viņiem – Romas Valentīns un Terni bīskaps Valentīns, kuru abi zaudējuši dzīvības kristiešu vajāšanas laikā 3.gadsimtā.
Abu šo leģendu izcelsme ir laika miglā tīta un pilnīgi iespējams, ka tās ir daudz vēlāku laiku produkts, bet par visu mīlētāju dienu mums jāsaka paldies slaveno “Kanterberijas stāstu” autoram, 14.gadsimta angļu dzejniekam Džefrijam Čoseram, kura poēmā “Putnu sapulce” stāstīts par putnu saietu, kurā tie Svētā Valentīna dienā izvēlas sev dzīves draugus. Tiesa, ar 14.februāri tam ir visai maz sakara, jo poēma veltīta karalim Ričardam II un viņa līgavai Bohēmijas Annai abu saderināšanās pirmajā gadadienā, 1381. gada 2. maijā.
Romantiskie vēstījumi
Par pirmo zināmo romantisko Valentīndienas vēstījumu jāpateicas Orleānas hercogam Šarlam, kurš 1415.gadā savai mīļotajai sievai veltīja poēmu. Ir arī stāsts, ka karalis Henrijs V Lankasters, kurš valdīja no 1413.gada līdz 1422.gadam, nolīdzis rakstnieku Džonu Lidgeitu, lai tas uzrakstītu Valentīndienas vēstuli Katrīnai d’Valuā. Lai kā būtu ar hercogiem un karaļiem, bet Valentīndienu Anglijā plaši svin kopš 17. gadsimta. Savukārt 18.gadsimtā popularitāti guva tradīcija 14. februārī mīļotajiem sūtīt mazas dāvaniņas un ar roku rakstītas vēstulītes un dzejoļi.
“Valentīņu” uznāciens
1797.gadā kādam apsviedīgam vīram Džonam Fairburnam (John Fairburn) radās doma, ka Valentīndienas apsveikumus varētu kartiņu veidā nodrukāt arī iepriekš, un tā sākās drukāto kartiņu uzvaras gājiens. Sākotnēji tās nereti bija iekrāsotas ar roku, kas atsaucās arī uz cenu, un tās rotāja Valentīndienas tipiskie simboli – sirdis, ziedi, kupidoni un jau gatavi pantiņi. Tomēr īpašu uzplaukumu “valentīnes” piedzīvoja karalienes Viktorijas laikmetā, kad līdz ar Anglijas pasta reformu izsmalcinātās, mežģīnēm rotātās kartiņas tika sūtītas milzīgos apjomos. Ja 1841.gadā minēti aptuveni 400 000 nosūtītu kartīšu, tad 1871. gadā tikai Londonas pasts vien apstrādāja aptuveni 1,2 miljonus kartīšu.
Ideālā dāvana – šokolāde
Arī par šokolādi kā Valentīndienas dāvanu jāsaka paldies apsviedīgajiem britiem. 1847. gadā britu šokolādes ražotājs J.S. Fry & Sons izlaida pirmo mūsdienīgo šokolādes tāfelīti, un šokolādi nu varēja baudīt ne tikai šķidrā, bet arī cietā veidā. Tomēr Valentīna dienu ar šokolādi nesaistīja viņš, bet gan Ričards Kadberijs, kurš 1861.gadā laida pārdošanā tā saucamās šokolādes “greznās kārbas”, kuru iekšpusē zem bagātīgi dekorēta vāka atradās mežģīņu salvetēs ietītas, ar marcipānu un dažādiem augļu krēmiem pildītas konfektes. Vēl dažus gadus vēlāk – 1868.gadā – viņš radīja sirds formas konfekšu kārbas speciāli šai svētku dienai. Sentimentāli noskaņotie viktoriāņi šajās kārbās glabāja mīlestības vēstules, matu cirtas un citus dārgus piemiņas priekšmetus. Ir vēl kāda svarīga nianse. Šokolāde kā Viktorijas laikmetā, tā arī šodien, tiek uzskatīta par “pieklājīgu dāvanu”, kura ne dāvinātājam, ne saņēmējam nekādus pienākumus neuzliek, bet tanī pat laikā sirds formas šokolāde lieliski kalpo arī par mīlestības zīmi.
Kāpēc par Valentīndienas ideālo dāvanu kļuva tieši šokolāde, nevis, teiksim, cepumi? Pirmkārt, 19.gadsimtā šokolāde no dārga “elitei” domāta produkta kļuva plašāk pieejama, bet joprojām saglabāja luksusa pieskaņu, otrkārt, Viktorijas laikmeta ražotāji ātri saprata, ka šokolādi, iepakotu īpašās kārbās, var lieliski pārdot arī kā romantisku emociju. Savukārt iespēja šokolādes konfektes vai tāfelītes nopirkt pēdējā brīdī un to dažādie cenu līmeņi no mazas tāfelītes līdz greznai kastei, ļāva šo produktu ļoti veiksmīgi “palaist tautās”.
Ziedu vēstījumi
Nav zināms, kam pirmajam ienāca prātā doma Valentīndienā daiļā dzimuma pārstāvēm dāvināt ziedus. Visticamāk, tas pakāpeniski attīstījās no romantiskas pieklājības tradīcijā, bet 19.-20.gadsimta komercializācija to tikai nostiprināja. Turklāt 19.gadsimta Anglijā ļoti populāra bija “ziedu valoda” jeb floriogrāfija, kur katram ziedam bija konkrēta nozīme un ar pušķi varēja nosūtīt ziņu. Pastāvēja pat Viktorijas laika Valentīna pušķis ar konkrētām sastāvdaļām un simboliku. “Ziedu valodas” tulkošana īpašas pūles neradīja, jo 19. gs. sākumā Francijā un Anglijā iznāca “ziedu valodas” rokasgrāmatas, kas padarīja šo modi visiem saprotamu. Tas, ka karaliene Viktorija un princis Alberts arī izmantoja ziedus kā mīlestības apliecinājumu, padarīja ziedu dāvināšanu vēl populārāku, bet divdesmitā gadsimta sākumā ASV un citur šo tradīciju pastiprināja iespēja pasūtīt un piegādāt ziedus konkrētam adresātam.