Saeimas ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Izglītības likumā, paredzot ierobežot tālmācības pieejamību pakāpeniski no 2027./ 2028. mācību gada.
No 2027. gada 1. septembra tālmācībā vairs nemācīsies 1. un 4. klases skolēni. Gadu vēlāk klātienes mācības attieksies arī uz 2. un 5. klases skolēniem, bet no 2029. gada 1. septembra – uz 3. un 6. klases skolēniem.
Tāpat no 2027. gada 1. septembra 1. līdz 6. klašu skolēni vairs nevarēs apgūt pamatizglītību ģimenē.
Kā informē Saeimas Preses dienestā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas rosināto izmaiņu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Ar grozījumiem neklātiene aizstāta ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Tās ļaušot organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Šāds regulējums paplašinot iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē. Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Likumā precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks Ministru kabinets.
Vienlaikus noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6. klasē būs atļautas tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.
Pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks Ministru kabinets.
Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.
“Lai gan tālmācības formai ir vairākas priekšrocības, kas to padara pievilcīgu daudziem skolēniem un vecākiem, piemēram, elastība skolēniem mācīties viņiem piemērotā laikā un vietā, tomēr nereti cieš iegūtās izglītības kvalitāte, un to pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti,” izmaiņu nepieciešamību pamato Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV).
Kā norāda parlamentā, klātienes mācības ir ļoti būtiskas, jo dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja. Turklāt tālmācībā bērniem ir grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. Tāpat skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes. Izglītības iestādē ir garantētas arī fiziskās aktivitātes – sporta stundas –, kas veicina fizisko attīstību un veselību, uzsver likumprojekta autori.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024. gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3500 skolēnu, no tiem 1.-6. klasē – 1 100 skolēnu. Savukārt kopumā visās izglītības pakāpēs tālmācībā 2024. gadā mācījās 12 800 skolēnu.
Kritērijus un kārtību, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, noteiks Ministru kabinets, ietverot arī prasības tehniskajai videi un mācību materiālu sagatavošanai, kā arī skolēnu regulārai ikdienas darbībai un atbalstam izglītojamajiem, paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības. Tās ietvers arī kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai skolēniem un viņu vecākiem.
Likums Ministru kabinetam deleģē noteikt prasības, kā attālināti īstenojamas izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei tiem skolēniem, kuri dzīvo ārzemēs.
Jau ziņots, ka Saeimas iepriekš pieņemtais un Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai atgrieztais likums paredzēja, ka jaunās normas attiecībā uz 1. klasi būtu spēkā jau no 2026./2027. gada, bet no 2027. gada 1. septembra regulējums būtu attiecināms arī uz 2. un 4. klasi, no 2028. gada 1. septembra – uz 3. un 5. klasi, bet no 2029. gada 1. septembra – arī uz 6. klasi.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 22. janvārī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību 1. līdz 6. klašu skolēniem. Mācības tālmācībā vai ģimenē šajā pamatizglītības posmā atļaus tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, ka mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam uzticēts izstrādāt Ministru kabinetam.
Valsts prezidents aicināja izmaiņas ieviest pārdomāti un apsvērt to spēkā stāšanās pārcelšanu, lai nepieļautu situāciju, kurā pārsteidzīga reforma varētu apdraudēt bērna intereses.
Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka noteikumu izstrādes termiņš līdz 2026. gada 15. maijam jāatstāj spēkā, lai nodrošinātu savlaicīgu skaidrību par jaunā regulējuma piemērošanu.