Prokuratūra no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) varētu pārņemt kriminālprocesu par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” ieviešanu.
Prokuratūrā teica, ka Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors, kura vadītās struktūrvienības prokurora uzraudzībā patlaban ir kriminālprocess, ir saņēmis ierosinājumu izvērtēt, vai, ņemot vērā lietas sarežģītību un apjomu, tā nebūtu nododama Ģenerālprokuratūrai, konkrēti, jaunizveidotajam Valsts drošības aizsardzības departamentam.
Līdz šī jautājuma izlemšanai darbu pie kriminālprocesa turpinās līdzšinējais prokurors.
Jau ziņots, ka 2024. gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par “Rail Baltica” ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu par institucionālās piekritības noteikšanu kriminālprocess nodots izmeklēšanai KNAB.
Kriminālprocess sākts par to, ka par “Rail Baltica” projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar “Rail Baltica” infrastruktūras objektu būvniecību. 2025. gada sākumā toreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas Televīzijā atklāja, ka lietā tiek vērtētas arī politiķu darbības.
Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.