ASV valdība pēc drošības pārskata atjaunināšanas likusi visam vēstniecības personālam, kas nav kritiski svarīgs tās darbībai, pamest Beirūtu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Lēmums pieņemts pamatojoties uz pieaugošo spriedzi reģionā, un ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) arī draudējis izmantot militāru spēku pret Irānu, ja netiks panākta vienošanās kodoljautājumos. Savukārt Irāna iepriekš solījusies atbildēt uz ASV uzbrukumu, un iespējamie mērķi ir arī amerikāņu militārās bāzes Tuvajos Austrumos. Saspringtajā laikā vizīti Izraēlā, neinformējot par iemelsu, atcēlis ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio).
Kāda augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona sacīja, ka drosības situācija tiek regulāri izvērtēta, un, pamatojoties uz jaunāko pārskatu, nolemts samazināt personāla pārstāvju skaitu reģionā. Amatpersona uzsvēra, ka vēstniecība Beirūtā turpina darbību, un to nodrošina pamatpersonāls. Šis esot pagaidu drošības mērs, lai aizsargātu personālu, tajā pašā laikā saglabājot spēju darboties un atbalstīt ASV pilsoņus.
Beirūtu pametīs apmēram 50 vēstniecības darbinieki. Netiek nosaukts konkrēts daļējās evakuācijas iemesls, bet tā seko pēc tam, kad Tramps paziņoja, ka arī Irānu varētu notikt “sliktas lietas,” ja ar to nebūs iespējams vienoties par kodolprogrammas nosacījumiem. ASV prezidenta retorika radījusi bažas par iespējamu Irānas atbildi, un
Irānas augstais reliģiskais līderis Ali Hāmenejī sociālajos tīklos publisko draudus ASV spēkiem.
Vašingtona uzskata, ka Libānā bāzētais grupējums “Hezbollah,” ko atbalsta Irāna, ir atbildīgs par nāvējošajiem 1983.gada uzbrukumiem ASV jūras kājinieku kazarmām un vēstniecībai.
Tramps 19.februārī sacīja, ka tuvāko, visticamāk, desmit dienu laikā pasaule uzzinās, vai ir iespējams panākt vienošanos par Teherānas kodolprogrammu, vai arī ASV nāksies uzbrukt Irānai. Gan ASV, gan tās Eiropas sabiedrotajiem ir aizdomas, ka Irāna virzās uz kodolieroču izstrādi, bet Irāna to vienmēr noliegusi. ASV un Irāna pēc sarunām Šveicē pagājušajā nedēļā ziņoja, ka panākts zināms progress.
Tomēr ASV turpina palielināt militāro klātbūtni Irānas tuvumā, un tur atrodas lidmašīnu bāzes kuģi, iznīcinātāji un virkne kara kuģu. Tiek ziņots, ka uz ceļā uz reģionu ir arī pasaules lielākais kara kuģis “USS Gerald R Ford.” “BBC Verify” iepriekš izdevies apstiprināt, ka amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģis “USS Abraham Lincoln” atrodas pie Omānas krastiem, apmēram 700 kilometrus no Irānas.
Trampa šķietami noteiktais desmit dienu termiņš beigsies līdz ar februāra pēdējām dienām, bet nav skaidrs, kas īsti notiks pēc tam, un vai amerikāņi neplāno uzbrukt ātrāk.
Lasiet arī: ASV izved karavīrus no Sīrijas; pie Irānas militārā klātbūtne pieaug