Ilona Bērziņa
Ungārija no Eiropas Savienības sankciju saraksta pieprasījusi svītrot ietekmīgus Krievijas sporta funkcionārus, atsaucoties uz “Politico” ziņo Kyivpost. Šāds solis varētu sarežģīt vai aizkavēt visa pasākumu kopuma pieņemšanu, jo ES sankcijas prasa vienbalsīgu apstiprinājumu no visām 27 dalībvalstīm. Lūgta šo ziņu apstiprināt vai noliegt, Latvijas Ārlietu ministrija norādīja, ka sarunas par sankciju pagarināšanu vienmēr notiek slēgtā formātā un par sarunu procesu komentāri netiek sniegti.
Līdz ar Ārlietu ministrijas atbildi par Latvijas nostāju attiecībā uz ES sankcijām, kuru pilnā mērā var izlasīt šī raksta beigās, tajā ir arī saite uz Baibas Bražes 19.februāra komentāru platformā X.
“Jautājums VIPiņam vai Gudrs vēl Gudrāks: Kad Latvijā pamostas ES sankcionēto Krievijas oligarhu kampaņotāji un dezinformatori?
Atbilde: kad tuvojas kārtējais sankciju pagarināšanas termiņš.”
Ņemot vērā, ka kārtējais sankciju pagarināšanas termiņš tiešām ir ar roku aizsniedzams, bet skaidras atbildes, vai Ungārija pieprasījusi kārtējo Krievijas sporta funkcionāru svītrošanu, nav, paraudzīsimies, ar ko starptautiskajā arēnā rezultējusies grūti izskaidrojamā sankciju atcelšana Krievijas sporta ministram, “Putina kareivim”, Z-patriotam, kara atbalstītājam un slavinātājam Mihailam Degtjarevam pagājušā gada martā.
Agresorvalstij izdevies spert vērā ņemamus soļus tās sportistu atkal iekļaušanai augsta ranga starptautiskās sacensībās. Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) pagājušā gada nogalē apmierināja Krievijas apelāciju par tās sportistu dalību starptautiskajās sacensībās un Krievijas un Baltkrievijas sportisti varēja startēt kā “neitrālie atlēti”, savukārt paralimpiskajās spēlēs šo valstu sportisti varēs piedalīties un startēt zem savu valstu karogiem. Šī lēmuma dēļ vietu zaudējis Latvijas sportists. Tā arī nav skaidrs, kas bija tas impulss, kura dēļ Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (SPK) ģenerālās asamblejas sēdē pagājušā gada septembrī negaidīti atcēla Krievijas un Baltkrievijas sportistu diskvalifikāciju. Iespējams, tā ir tikai sakritība, taču abi šie Krievijas propagandas mašīnai nozīmīgie lēmumi tika pieņemti pēc tam, kad Mihailam Degtjarevam sankciju atcelšana ļāva brīvi braukāt pa visu Eiropu un vervēt agresorvalsts interešu lobijus visos starptautiskā sporta līmeņos. To, ka pēc izkļūšanas no sankcijām Degtjarevam būs vieglāk realizēt savu stratēģiju Krievijas sporta reintegrācijai pasaules sportā, uzsver arī Krievijas mediji. Vairāk par to lasiet TheInsider.
Krievijai sports ir propagandas mašīnas sastāvdaļa
Par to, ka sports var kļūt par ļoti spēcīgu propagandas ieroci, dažādu valstu politiķi brīdinājuši ne reizi vien. Piemēram, pirms 2024.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē, Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena aicināja starptautisko sabiedrību un citas valstis iebilst pret Krievijas un Baltkrievijas dalību olimpiskajās spēlēs pat zem neitrāla karoga, jo “Krievijas propaganda izmanto tās sportistu uzvaras, spēlējot un sacenšoties zem neitrāla karoga, kā pierādījumu tam, ka patiesībā nekas nenotiek un sankcijas nav reālas, un tas ir tikai aizsegs.” Tādās valstīs kā Krievija un Baltkrievija “sports ir neatņemama politikas sastāvdaļa un propaganda tiek izmantota ārkārtīgi intensīvi. Arī Ukrainas sporta ministra vietnieks, komentējot pagājušajā gadā SOK prezidentes Kērstijas Koventrijas teikto, ka viņa vēlas uzsākt diskusijas par Krievijas atgriešanu Olimpiskajās spēlēs, “Politico” teica: “Krievijas Federācijā sports ir daļa no valsts politikas, tam nav autonomijas, un sportisti un amatpersonas ir valsts propagandas mašīnas sastāvdaļa.”
Tagad, saskaņā ar “Politico” informāciju, Ungārija atkal cenšas izspēlēt šķietami nevainīgo sporta kārti. Vēl divu augsta līmeņa sporta funkcionāru atbrīvošana no sankcijām Krievijas propagandas mašīnai ļaus uzņemt vēl straujākus apgriezienus.
Starptautiskais sports un Krievijas “mīkstā ietekme”
Sankciju atcelšana Mihailam Degtjarevam, ko atbalstīja arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, ļāva viņam netraucēti uzturēt kontaktus starptautiskajā sporta diplomātijā. Šobrīd izskatās, ka Degtjareva centieni izvest Krievijas sportu no starptautiskās izolācijas lielā mērā vainagojušies panākumiem. “Ieguvis vēl nebijušu kontroli pār valsts sporta administrācijas iestādi un tās miljardu dolāru finansējumu, Degtjarevs atgriezis Krieviju globālajā sporta kopienā. 2025. gadā arvien vairāk Krievijas sportistu iegūs neitrālu statusu, kas ļaus viņiem sacensties augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās,” 2025.gada maijā rakstīja “The Insider”. 2026.gada ziemas Olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā piedalījās 13 Krievijas un 7 Baltkrievijas atlēti, un Degtarjevs prognozējis, ka atgriešanās starptautiskajā sportā ar Krievijas karogu un himnu varētu notikt jau aprīlī vai maijā. Pretējā gadījumā “Putina kareivis” sola tiesāties. “Termiņš ir maijs. Un mēs ne tikai vērsīsimies tiesā, pieprasot atjaunot Krievijas Olimpisko komiteju, bet arī iesniegsim komercstrīdu Šveices civiltiesā.” Pēdējā laikā šī kļuvusi par Degterjova iecienītu retoriku. Proti, ja Krievija visu savu sportu sagatavošanai iztērēto naudu saskaitītu un iesniegtu Šveices tiesā prasību to visu kompensēt, SOK bankrotētu. Šāda prasība jau esot gatava, un šāda agresīva taktika liek starptautiskajām sporta organizācijām piekāpties.
Vēl viens signāls par Krievijas “maigo varu” lielajā sportā ir ukraiņu skeletonista Vladislava Heraskeviča diskvalifikācija dēļ viņa lēmuma vilkt ķiveri nogalināto Ukrainas sportistu piemiņai. Lai arī Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) Izpildkomitejā Krievijas pārstāvju šobrīd nav, IBSF mājaslapā Krievijas bobsleja federācija joprojām ir norādīta kā IBSF biedrs. Tas agresorvalstij ļauj prasmīgi manipulē ar statūtu interpretāciju, tribunāliem un spiedienu uz federāciju, pateicoties kam IBSF krievu sportistiem tagad piemēro “neitrālo atlētu” pieeju. Iespējams, arī tā ir sakritība, taču šo lēmumu IBSF kongress pieņēma drīz pēc Mihaila Degtjareva atbrīvošanas no ES sankcijām.
Vēl viens instruments leģitimizācijai
Caur sporta izmantošanu un Krievijas karogiem Olimpisko spēļu tribīnēs agresorvalsts cenšas sevi leģitimizēt. Turklāt, kā raksta jauns.lv, Degtarjevs “Centraļnij kanal” platformā “VK Video” ne vien nolamājis Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidentu Liku Tārdifu, vainojot viņu par to, ka Krievijas hokejistu vietā 2026. gada olimpiskajās spēlēs piedalās Francijas izlase, bet tīri politiskā līmenī izteicies arī par Baltijas valstīm un Poliju. “Ar Baltijas valstīm ļoti viegli runāt, kad apelē pie Krievijas tūkstošgadīgās vēstures. Viņi runā par padomju laiku, ak vai, vai drīkstēja ievest Sarkano armiju, nedrīkstēja. (.) Kāda Sarkanā armija? Jūsu vispār nebija, jūs bijāt Krievijas impērijas sastāvdaļa. Ar poļiem tas pats, mēs viņiem dāvājām konstitūciju, arī par somiem var daudz ko atcerēties. Kā teica [Krievijas diktators] Putins “Krievijas robeža nekur nebeidzas”.”
Ko saka Ārlietu ministrija?
Kā minēts šī raksta sākumā, Ārlietu ministrijas skaidrojuma vai Ungārija tiešām pieprasījusi kārtējo Krievijas sporta funkcionāru svītrošanu no sankciju saraksta nav, jo “par sarunu procesu komentāri netiek sniegti”. Toties norādīts, ka “Latvijas nostāja ir balstīta gan uz Saeimas 2022. gada 24. februāra un 21. aprīļa paziņojumiem par Ukrainu, kurā rosināta maksimālu sankciju piemērošana, gan Ministru kabineta lēmumiem, kas pārapstiprināti ar Ministru kabineta 2026. gada 17. februāra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības Ārlietu padomes 2026. gada 23. februāra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem (26-TA-387).
Latvijas valdības nostāja paredz, ka spēkā esošās sankcijas ir jāpagarina tik ilgi, kamēr Krievija nav pārtraukusi agresiju, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītās robežās un kompensējusi Ukrainai radītos zaudējumus. Tāpat Latvija iestājas par savlaicīgu ES sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas ir daļa no ES atbalsta Ukrainai. Latvijai svarīgi, ka tiek saglabāts individuālo sankciju režīms par darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Kategoriski iestājamies pret jebkādiem centieniem vājināt sankcijas, tostarp politiski motivētiem mēģinājumiem panākt personu izņemšanu no sankciju saraksta.
Ievērojot Latvijas nacionālās intereses un ES kopējo sankciju politiku, Latvija, tāpat kā līdz šim, nepiedāvās vai neiestāsies par sankciju atcelšanu kādai fiziskai vai juridiskai personai, neatkarīgi no personu valstiskās piederības. Gluži pretēji – Latvija vienmēr ir iestājusies par sankciju tālāku stiprināšanu, aktīvi iesaistoties darbā pie jaunākajām sankciju kārtām un piedāvājot iekļaut sankciju sarakstā papildus fiziskas un juridiskas personas, “ēnu flotes” kuģus u.c., lai sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem mazinātu Krievijas spējas, budžeta ieņēmumus un panāktu agresijas izbeigšanu.”
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!