Baltijas aviācijas tirgus struktūra pakāpeniski mainās, un Lietuva tajā arvien aktīvāk cenšas nostiprināt savu lomu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).
Viņš atzīmē, ka ilgu laiku Baltijas aviācijas kartē situācija bija skaidra. Rīgas lidosta bija nepārprotams reģiona centrs, un Latvija šajā jomā atradās stabilā līderpozīcijā. No Rīgas bija plašākais maršrutu tīkls Baltijā, lidosta apkalpoja būtiski vairāk pasažieru nekā kaimiņvalstu lidostas, un tā kalpoja kā galvenais savienojamības punkts visam reģionam. Šī savienojamība bija viens no faktoriem, kas palīdzēja Rīgai nostiprināties kā Baltijas biznesa un transporta centram.
Tomēr Kalniņš norāda, ka 2025. gada un 2026. gada sākuma dati rāda, ka šī priekšrocība vairs nav tik pašsaprotama. Aplūkojot pasažieru skaita dinamiku Baltijas lidostās, redzams, ka Lietuva pakāpeniski pietuvojas Latvijai un atsevišķos periodos to apsteidz. Lai gan Lietuvā pasažieru plūsma sadalās starp vairākām lidostām – Viļņu, Kauņu un Palangu -, kopējais apkalpoto pasažieru skaits ir tuvu Rīgas lidostai un atsevišķos periodos to pārsniedz. Tas nozīmē, ka Baltijas aviācijas tirgus struktūra pamazām mainās.
Viņš min, ka vēl pirms dažiem gadiem šāds scenārijs šķita maz ticams. Rīgas lidosta ilgstoši bija lielākā un spēcīgākā Baltijā,
un konkurence no kaimiņvalstīm bija salīdzinoši ierobežota. Pandēmija būtiski izmainīja aviācijas nozari, un atkopšanās tempi dažādās valstīs ir bijuši atšķirīgi. Pirms pandēmijas pasažieru līmenis Rīgā vēl nav pilnībā atgūts, kamēr Lietuva pēdējos gados aktīvi strādā pie savienojamības paplašināšanas un jaunu maršrutu piesaistes.
Par to, ka konkurence pieaug, liecina arī aviokompāniju lēmumi. Tostarp Īrijas zemo cenu aviokompānijām “Ryanair” nesen paziņojusi, ka samazinās Rīgas vasaras sezonas lidojumu grafiku 2026. gadā par aptuveni piektdaļu. Tas nozīmē mazāk maršrutu un potenciāli arī mazāku pasažieru plūsmu. Šādi signāli vērtējami nopietni, jo aviācija ir konkurējoša nozare un aviokompānijas pragmatiski izvēlas lidostas, kurās attīstīt darbību, norāda Kalniņš.
Viņš uzsver, ka aviācija ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa. Laba starptautiskā savienojamība nozīmē vairāk investīciju, lielāku biznesa aktivitāti un arī vairāk ārvalstu viesu. Ienākošais tūrisms savukārt ir nozīmīga Latvijas eksporta nozare, jo ārvalstu ceļotāju izdevumi viesnīcās, restorānos un citos pakalpojumu uzņēmumos ienes Latvijas ekonomikā gandrīz 1,4 miljardus eiro. Tāpēc jautājums par Latvijas aviācijas konkurētspēju nav tikai nozares jautājums, bet arī plašāks ekonomikas attīstības un starptautiskās konkurētspējas jautājums.
Kalniņš atzīmē, ka Rīgas lidosta joprojām ir Baltijas lielākā lidosta, taču tendences rāda, ka reģionā pieaug konkurence un Lietuva arvien aktīvāk cenšas iegūt lielāku lomu Baltijas aviācijas tirgū. Tajā pašā laikā Latvija līdz šim nav spējusi atjaunot regulāru pasažieru prāmju līniju no Rīgas, kas agrāk bija svarīga reģiona savienojamības daļa.
“Ja tagad sākam zaudēt pozīcijas arī aviācijā, tas nozīmē, ka kopējā Latvijas starptautiskā pieejamība kļūst vājāka. Tieši tāpēc šīm tendencēm ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība, jo konkurence par pasažieriem, maršrutiem un investīcijām Baltijā kļūst arvien intensīvāka,” min Kalniņš.
LETA jau vēstīja, ka trijās Lietuvas lidostās – Viļņā, Kauņā un Palangā – pagājušajā gadā apkalpoti 7,16 miljoni pasažieru, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2024. gadā.
Savukārt Rīgas lidostā pagājušajā gadā apkalpoti 7,111 miljoni pasažieru, kas ir 2024. gada līmenī. Vienlaikus salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku jeb 2019. gadu Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits pērn bija par 9% mazāks.
LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai. LVRA ir asociācijas “Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā” biedrs.