Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Liebritānijas līderi aicinājuši Izraēlu atturēties no sauszemes iebrukuma Libānā, un mudinājuši abu valstu amatpersonas atrast politisku risinājumu, raksta “Politico.”
Kopīgajā 16.martā publiskotajā paziņojumā sacīts, ka Izraēlas sauszemes iebrukums Libānā radīs graujošas sekas humānajā situācijā, un no tā ir jāizvairās – situācija jau šobrīd ir ļoti satraucoša, īpaši ņemot vērā iedzīvotāju masveida pārvietošanu.
Atbildot uz Irānas atbalstītā kaujinieciskā grupējuma “Hezbollah” raidītajiem triecieniem pēc ASV un izarēliešu aizsāktā kara pret Teherānu, Izraēla jau vērsusi pret Libānu nopietnu militāro spēku. Izraēlas bombardēšanā kopš 3.marta gājuši bojā vairāk nekā 800 cilvēki, no tiem vairāk nekā simts bija bērni.
Karadarbība arī likusi pārvietot ap miljonu libāniešu.
Izraēla pēdējo 50 gadu laikā Libānā iebrukusi vairākkārt. Pēdējais uzbrukums notika 2024.gadā, un tika pamatots ar centieniem nostiprināt valsts ziemeļu robežu. Izraēlas Aizsardzības spēki 16.martā informēja, ka sākuši ierobežotas sauszemes operācijas, lai iznīcinātu galvenos “Hezbollah” posteņus Libānas dienvidos.
Kanādas un eiropiešu paziņojumā uzsvērts, ka valstis nosoda “Hezbollah” darbības, un atbalstīs Libānas valdības centienus atbruņot grupējumu. Līdz šim tas atteicies pakļauties Beirūtas prasībai nolikt ieročus. Paziņojumā arī teikts, ka tā autori solidarizējas ar Libānas valdību un tautu, kas pret savu gribu ierauta konfliktā.
Lasiet arī: Sprūds komentē: vai Latvijai būs jāiesaistās Hormuza šaurumā