Latvijas bruņotajiem spēkiem kopumā nav atbilstošu militāri tehnisko resursu, lai efektīvi piedalītos Hormuza šauruma atbloķēšanā, aģentūrai LETA vērtēja bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs.
Viņš uzsvēra, ka šādas operācijas sākumam vispirms būtu nepieciešams NATO vai ANO mandāts, nevis situācija, kad “viens (ASV prezidents Donalds Tramps) pasaka, ka jāiet karot pret Irānu.”
Pat, ja šāda operācija taptu, NATO vai ANO paspārnē būtu nepieciešama ne tikai atbilstoša Latvijas militāro resursu plānošana, bet arī Saeimas piekrišana.
Vaicāts par Latvijas militārajiem resursiem šādas iespējamās operācijas gadījumā, eksperts atbildēja, ka vienu kuģi ar atmīnēšanas funkciju vēl varētu apsvērt nosūtīt, taču tikai tādā gadījumā, ja tas būtu kā daļa no spēku grupas, kuru veidotu citas lielas rietumvalstis.
Kā vēstīts, Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) otrdien Latvijas Radio norādīja, ka patlaban nav plānota Latvijas spēku iesaiste iespējamā operācijā Hormuza šaurumā.
Vaicāts, vai Latvijai būtu resursu iesaistīties šādā operācijā, ja tomēr tāda vajadzība rastos, ministrs skaidroja, ka sākumā būtu jāsaņem šāds potenciāls pieprasījums, bet pēc tam tas ļoti pamatīgi jāizvērtē, tostarp līdzdalības tiešā ietekme uz austrumu flanga drošību.
ASV un Izraēlas karš pret Irānu novedis pie faktiskas Hormuza šauruma blokādes, caur kuru tika pārvadāta piektdaļa no visā pasaulē iegūstamās naftas, un tas izsaucis strauju cenu kāpumu.
ASV prezidents svētdien brīdināja, ka NATO gaidāma “ļoti slikta” nākotne, ja sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt Hormuza šaurumu.
Savukārt pirmdien Tramps izteicās, ka sagaida no Francijas un Lielbritānijas palīdzību kuģošanas nodrošināšanai caur Hormuza šaurumu, ko šobrīd cenšas bloķēt Irāna.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paudis uzskatu, ka brīvas kuģu satiksmes atjaunošana Hormuza šaurumā nav NATO uzdevums. Stārmers norādīja, ka tas prasa plašas alianses iesaistīšanos, tostarp Persijas līča partneru, kā arī Eiropas valstu un ASV līdzdalību. “Mēs sadarbojamies ar citām valstīm, lai izstrādātu ticamu plānu Hormuza šaurumam, kas ļautu mums atjaunot kuģošanu un caurbraukšanu. Ļaujiet izteikties skaidri – tā nav un nekad nav bijusi plānota kā NATO misija,” žurnālistiem Dauningstrītā teica Stārmers.
Tikmēr Vācijas kanclera Frīdriha Merca preses pārstāvis pirmdien paziņoja, ka karam Tuvajos Austrumos, ko izraisīja ASV un Izraēlas triecieni Irānai, nav nekāda sakara ar NATO un tas nav NATO karš.