Pēc tam, kad Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orbán) izmantoja veto tiesības, lai neļautu piešķirt Ukrainai aizdevumu, Eiropas Savienības valstu līderi viņu apsūdzējuši par šantāžu un lojalitātes trūkumu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Pēc tikšanās Briselē 19.martā Orbāns vietnē “X” rakstīja, ka, ja nav naftas, tad nav arī naudas. Viņš veto uzlikšanu aizdevumam pamatoja ar nepietiekami āru rīcību lai salabotu naftas cauruļvadu “Druzhba,” pa kuru krievu nafta nonāk Ungārijā un Slovākijā.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) norādīja, ka Orbāna rīcība uzskatāma par skaidri redzamu lojalitātes trūkumu, savukārt ES Padomes priekšēdētājs Antoniu Košta (Antonio Costa) nodēvēja ungāra darbības par šantāžu. Orbāns arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā saglabājis ciešas attiecības ar Kremli, un naidīga nostāja pret Kijivu ir viens no viņa priekšvēlēšanu kampaņas pamatelementiem. Ungārijas parlamenta vēlēšanas gaidāmas 12.aprīlī.
Ungārija ir atkarīga no Krievijas energoresursiem, un Orbāns apvainojis ukraiņus tīša naftas piegādes traucējumu veicināšanā. Kivija norādījusi, ka cauruļvads “Druzhba” tika bojāts Krievijas gaisa triecienos un tā remonts prasīs nedēļas. Ukraina arī uzsvērusi, ka naftas piegādes atsākšana uz Ungāriju būtu pielīdzināma Krievijai piemēroto sankciju atcelšanai. Kamēr cauruļvads nav salabots, Orbāns atteicies dot piekrišanu aizdevuma izsniegšanai Ukrainai.
ES līderu tikšanās ievilkās līdz vēlam vakaram, un noslēdzās ar vāji slēptu niknumu Orbāna virzienā.
Mercs žurnālistiem 20.marta pirmajās stundās sacīja, ka ES Padomes locekļi, kas tajā ir daudz ilgāk par viņu, bija ļoti sadusmoti par tikšanās laikā notikušo. Viņš piebilda, ka tas ir nopietns lojalitātes trūkums, un tas noteikti atstāšot dziļas pēdas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) nodēvēja tikšanās iznākumu par ko nepieredzētu, un uzsvēra, ka aizdevuma piešķiršanu nepieciešams īstenot bez kavēšanās. Arī Košta pievienojās neapmierināto pulkam, aprakstot Ungārijas rīcību kā pilnīgi nepieņemamu.
Tikmēr Orbāns stingri saglabāja savu nostāju. Arī Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico), kurš ir vēl viens Krievijas diktatora sabiedrotais, atteicās apstiprināt aizdevuma piešķiršanu. Lai Ukraina varētu saņemt 90 miljardu eiro aizdevumu no ES, nepieciešama vienbalsīga piekrišana.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) solīja, ka aizdevums tiks izsniegts šādā veidā vai citādi, savukārt Makrons uzsvēra, ka nebūs plāna B, jo ir jāīsteno plāns A.
Lasiet arī: Ungārijā tuvojas parlamenta vēlēšanas; ko dara Orbāns un kas padomā konkurentam?