Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 30.martā norādīja, ka ukraiņu panākumi, pārraujot Krievijas izveidoto Melnās jūras blokādi, devuši pieredzi, kas var palīdzēt Hormuza šauruma atvēršanā, vēsta “Politico.”
Atbildot uz “Politico” jautājumu, Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka šis problēma aktualizēta, jo tā ir sāpīga un steidzama, turklāt visai pasaulei. Esot iestājusies enerģētikas krīze, un uz ukraiņu pieredzi kuģniecības ceļu aizsargāšanā varot paļauties, un tas jau esot detalizēti apspriests. Zelenskis piebilda, ka Ukrainai dalījusies ar savu pieredzi Melnās jūras koridora izveidē, un iesaistītās puses saprotot, ka Kijivas bruņotie spēki efektīvi strādājuši Melnajā jūrā.
Nesenajā vizītē Tuvajos Austrumos, kur Ukraina arī noslēdza vairākus ilgtermiņa aizsardzības līgumus, Zelenskis skaidri darīja zināmu, ka Kijiva nevēlas tikai pārdot savus ieročus. Tā vietā ukraiņi piedāvā savu pieredzi, kas varētu būt ļoti noderīga Hormuza šaurumā, pa kuru tiek pārvietota piektdaļa no pasaules tirgū nepieciešamās naftas un sašķidrinātās dabas gāzes.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) pieprasījis, lai Irāna atver šaurumu kuģu satiksmei, un uzstājis, ka sabiedrotajiem ir jāpalīdz. Tajā pašā laikā Tramps regulāri cenšas pazemot tradicionālos ASV sabiedrotos un izsmej to bruņotos spēkus. Vairāk nekā 20 valstis piekritušas palīdzēt amerikāņiem atbloķēt šaurumu, bet
neviena no tām nevēlas to darīt, kamēr notiek tieša karadarbība.
Tikmēr Ukraina norādījusi, ka cita ceļa nav. Kijiva lepojas ar to, kā 2023.gada izdevās pārraut Krievijas izveidoto Melnās jūras blokādi, kas radīja starptautisku pārtikas krīzi. Toreiz ukraiņiem izdevās nogremdēt lielāko daļu Krievijas Melnās jūras flotes, un atlikušie krievu kuģi jūru pameta. Novērošanas grupas vadītājs Andrijs Klimenko sacīja, ka, par spīti krievu uzbrukumiem trim Ukrainas ostām Odesas apgabalā, tajās ik mēnesi ierodas ap 200 kravas kuģiem. Viņš sacīja, ka Ukrainai izdevies izveidot sarežģītu sistēmu, lai pasargātu kravas kuģus no dažādiem draudiem ceļā no Rumānijas teritoriālajiem ūdeņiem līdz Odesas apgabalam, un viņš to dēvējot par tuneli.
Ukraina nav sīki izklāstījusi tās stratēģiju, bet sistēmā ietilpst aizsardzība no uzbrukumiem no gaisa, aizsardzība pret jūras mīnām un kopīgs krasta artilērijas, gaisa spēku un citu vienību darbs. Nozīmīgi ir arī jūras droni, kas tiek izmantoti pret Krievijas floti. Ukrainas Aizsardzības industrijas padomes vadītājs Ihors Fedirko norādīja, ka Ukrainas jūras droni pašlaik ir ne tikai “kamikadzes laivas,” bet arī platformas, kas var pārvietot automātiskos ieročus, raķešu palaidējus un FPV lidrobotus.
Ukraina ne tikai izmanto militāros paņēmienus, bet arī cieši iesaistījusies apdrošināšanas tirgos,
lai panāktu, ka pietauvošanās tās ostās nekļūst tik dārga, ka atturētu kuģu iebraukšanu. 2023.gada novembrī Ukrainas valdība ieviesa programmu, kas paredz nemilitāro kravas kuģu apdrošināšanas izmaksu dalīšanu ar nozīmīgiem kuģniecības apdrošināšanas uzņēmumiem, tostarp “Lloyd’s” un “Marsh McLennan.” Programma šogad martā pagarināta.
Šāda kombinācija varētu darboties arī Persijas līcī, un Fedirko sacīja, ka Ukrainai ir gatava ekosistēma – pilnīgi sistēmisks risinājums jūras un debesu aizsardzībai.
Lasiet arī: ASV apsver operāciju paplašināšanu pret Irānu; pieļauj Hārka salas ieņemšanu