Aktualizētajā stratēģijā sacīts, ka krīzes vai kara gadījumā Igaunijas apgādes drošības risinājumiem jāspēj nodrošināt sabiedrības uzturēšanu 30 dienas, līdz tiek atjaunota saikne ar pārējo pasauli, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News.”
Vienkāršoti runājot, tas nozīmē, ka, ja kara gadījumā Igaunija ir pilnībā atšķirta pa gaisa, zemes un jūras ceļiem, valstij jāspēj pašai tikt galā 30 dienas bez palīdzības no ārpasaules. Tajā pašā laikā tiek arī sagaidīts, ka paši iedzīvotāji ir sagatavojušies tikt galā patstāvīgi vismaz septiņas dienas.
Šādā veidā Igaunija būtu gatava ne tikai sliktākajam variantam, bet spētu tikt galā arī mazāku krīžu gadījumā.
Iepriekšējo reizi stratēģiskais dokuments, kurā iezīmētas Igaunijas drošības politikas pamatlīnijas, aktualizēts 2023.gadā. Kopš tā laika ievērojami mainījusies starptautiskās drošības situācija, un 2025.gada rudenī tika sākts darbs pie dokumenta atjaunināšanas.
9.aprīlī publiskotajā dokumentā un tā pavadošajā paskaidrojošajā memorandā norādīts, ka Krievija joprojām ir lielākais drauds Igaunijas un visas Eiroatlantiskās zonas drošībai. Krievijas “imperiālistiskā agresijas politika tiecas apdraudēt un pārveidot Eiropas drošības arhitektūru un uz noteikumiem balstītas pasaules kārtību, un atjaunot savu ietekmes sfēru,” norādīts dokumentā.
Pievēršoties drošības videi, dokumentā iezīmēts, ka
pēdējo trīs gadu laikā starptautiskā drošības ainava ir kļuvusi neparedzamāka,
un līdzšinējā pasaules kārtība izjūt arvien lielāku spiedienu. Tāpat norādīts uz ASV pieejas izmaiņām attiecībā uz starptautiskām aliansēm, un līdz ar to uzsvērta nepieciešamība Eiropai ieņemt lielāku lomu savā aizsardzībā.
Uzmanība pievērsta arī Ķīnas lomai. Dokumentā norādīts, ka Ķīna, kopā ar Ziemeļkoreju, Baltkrieviju un Irānu atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā, un uzsvērta Ķīnas arvien lielākā ietekme pasaules ekonomikā un tehnoloģiju jomā, kas ļāvis tai nostiprināt pozīcijas uz starptautiskās skatuves.
Salīdzinot ar 2023.gada variantu, aktualizētā stratēģija ievieš aktīvās aizsardzības principus. Tas nenozīmē, ka notikusi atteikšanās no līdzšinējā teritoriālās aizsardzības principa, drīzāk mērķis ir panākt, lai uz Igaunijas zemes vispār nenotiek aktīva karadarbība. Jaunā pieeja nozīmē, ka Igaunija neatdotu teritoriju ienaidniekam, lai pēc tam censtos to atkarot, bet tā vietā karadarbību pārceltu uz ienaidnieka teritoriju. Tas ļautu arī samazināt civiliedzīvotāju upurus.
Lai gan 2023.gadā NATO pievienojās Somija, un 2024.gadā – Zviedrija, dokumentā joprojām norādīts, ka Baltijas valstis ir viena operatīvā zona.
Lasiet arī: Maskava ziņo par uguns pārtraukšanu pareizticīgo Lieldienās; ukraiņi skeptiski