Britu aizsardzības ministrs Džons Hīlijs (John Healey) informējis, ka trīs krievu zemūdenes veikušas slepenas operācijas virs zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem ūdeņos uz ziemeļiem no Lielbritānijas, raksta britu raidorganizācija BBC.
Ministrs norādīja, ka pēc ļaunprātīgu darbību konstatēšanas uz notikuma vietu nosūtīts britu kara kuģis un lidmašīnas, un pašlaik nav pierādījumu, ka britu infrastruktūra Atlantijas okeānā būtu bojāta. Tieši uzrunājot Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Hīlijs sacīja, ka briti viņu redz: “Mēs redzam jūsu darbības virs mūsu kabeļiem un mūsu cauruļvadiem, un jums vajadzētu zināt, ka netiks paciesti nekādi centieni tos sabojāt, un jūs izjutīsiet nopietnas sekas.”
Krievijas vēstniecība Londonā noliegusi Hīlija apsūdzības.
Lielbritānijas datu pārraide un enerģētika ir atkarīga no zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem, un kopumā tiek izmantoti apmēram 60 zemūdens kabeļi, kas sasniedz krastu vairākās vietās, galvenokārt salas austrumos un dienvidrietumos. Zemūdens kabeļi nodrošina apmēram 90% no britu interneta sakariem.
Hīlijs 9.aprīlī preses konferencē norādīja ka Krievija uzmanības novēršanai nosūtījusi “Akula” kaujas klases zemūdeni, kamēr divas GUGI spiegošanas zemūdenes veica izlūkošanu pie kabeļiem.
Kaujas zemūdene atstājusi britu ūdeņus drīz pēc tam, kad tika pamanīta, bet GUGI zemūdenes turpinājušas darbu.
Krievijas valsts ziņu aģentūra “Tass” ziņojusi, ka Krievija neapdraudot zemūdens infrastruktūru, kas Liebritānijai ir patiešām nozīmīga, un neizmantojot agresīvu retoriku.
Krievijas darbību izsekošanā bijušas iesaistītas arī citas valstis, bet Hīlijs nosauca tikai Norvēģiju.
GUGI pašlaik nav tik plaši zināms akronīms kā VDK vai FSB, tomēr arī šī Krievijas iestāde rada draudus rietumvalstīm. Akronīms veidots no krievu valodas, un apzīmē Galveno dziļjūras izpētes direktorātu. Lai gan GUGI ir daļa no Krievijas flotes, tas ir tik slepens, ka ziņošana notiek tieši aizsardzības ministram un Putinam. Iestādes galvenā mītne atrodas Sanktpēterburgā, bet tai ir arī arktiskā bāze Kolas pussalā, kur atrodas arī Krievijas kodolzemūdeņu flote. Galvenās GUGI jomas ir zemūdens izlūkošana, sabotāžas un novērošana. Vēl tikai vienai valstij – ASV – ir tāda pati kapacitāte ekstrēmā dziļumā veikt militārās darbības. GUGI aprīkojumā ir arī nelielas bezpilota zemūdenes, kuras, domājams, izmantotas britu kabeļu un cauruļvadu novērošanā.
Mazās zemūdenes var slepeni palaist no spiegošanai izmantotajiem kuģiem,
piemēram, “Yantar,” kas jau iepriekš manīts snaikstāmies ap Lamanšu. Galvenās bažas rada iespējamā bezpilota zemūdeņu spēja pārgriezt zemūdens kabeļus; tās atsevišķos gadījumos var arī pieslēgties kabeļiem, lai pārtvertu datus.
Krievijas darbības ir hibrīdkarš, kas nozīmē naidīgu rīcību, kas nenonāk līdz tiešiem, nāvējošiem uzbrukumiem.
Liebritāniju un NATO satrauc tas, ka Krievijas veiktā zemūdens infrastruktūras novērošana ir vērsta uz priekšrocību došanu Maskavai gadījumā, ja sākas reāla karadarbība. Ja notiktu sliktākais, gaidāms, ka Krievija censtos pārtraukt vai iespējami plaši traucēt britu datu pārraidi, aktivizējot ierīces, kas pie kabeļiem izvietotas iepriekš.
Hīlijs arī norādīja, ka Putins cenšas gūt labumu no tā, ka pasaule pašlaik pievērsusies Tuvajiem Austrumiem, un piebilda, ka Krievija ir galvenais drauds britu drošībai.
Lasiet arī: Krievijas kuģis pie Lielbritānijas krastiem – cik bīstams tas ir?