Cilvēkus jau izsenis aizrāvusi doma par nākotnes paredzēšanu. No praviešiem un astrologiem līdz rakstniekiem un zinātniekiem – dažkārt izteiktās prognozes izrādījušās pārsteidzoši precīzas. Vēsturē netrūkst piemēru, kad idejas vai brīdinājumi izskanējuši vēl krietni pirms pašiem notikumiem, vēsta “National Geographic”.
Interesanti, ka daudzu šādu pareģojumu izcelsme meklējama literatūrā vai zinātniskās diskusijās. Rakstnieki, izgudrotāji un domātāji bieži vien spēj iztēloties nākotni drosmīgāk nekā sabiedrība.
Romāns, kas paredzēja “Titānika” bojāeju
1898. gadā amerikāņu rakstnieks Morgans Robertsons (1861–1915) publicēja romānu “Veltīgums” jeb “Titāna bojāeja”. Tas stāsta par milzīgu luksusa kuģi ar nosaukumu “Titāns”, kas tiek uzskatīts par praktiski nenogremdējamu. Taču savā pirmajā reisā tas saduras ar aisbergu Ziemeļatlantijā un nogrimst, turklāt lielākā daļa pasažieru iet bojā, jo uz kuģa nav pietiekami daudz glābšanas laivu.
Četrpadsmit gadus vēlāk – 1912. gada 15. aprīlī – pēc ļoti līdzīga scenārija nogrima luksusa okeāna laineris “Titāniks”, un šogad traģēdijai apritēs jau 114 gadi.
Līdzības bija tik pārsteidzošas, ka vēlāk tās bieži dēvētas par vienu no slavenākajām “pravietiskajām” sakritībām literatūras vēsturē.
Gan “Titāns”, gan “Titāniks” tika raksturoti kā sava laika lielākie kuģi, abi sadūrās ar aisbergu aprīlī Ziemeļatlantijā, un abos gadījumos uz kuģa nebija pietiekami daudz glābšanas laivu. Vienlaikus vēsturnieki uzskata, ka sakritības drīzāk skaidrojamas ar autora padziļinātajām zināšanām par kuģubūves tendencēm.
Tesla, “Zvaigžņu ceļš” un kabatas ierīces
Dažkārt nākotni paredz ne tikai rakstnieki, bet arī zinātnieki. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir serbu-amerikāņu izgudrotājs Nikola Tesla (1856–1943), kurš jau 20. gadsimta sākumā izteica idejas, kas šodien šķiet pārsteidzoši aktuālas.
1926. gadā intervijā amerikāņu žurnālam “Collier” Tesla izteica prognozi, ka cilvēki nākotnē izmantos nelielas bezvadu ierīces, ko varēs nēsāt kabatā un ar kuru palīdzību būs iespējams redzēt un dzirdēt citus cilvēkus neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.
Viņš pat raksturoja pasauli kā “milzīgas smadzenes”, kurās visa informācija būs savstarpēji savienota. Šīs idejas ļoti atgādina mūsdienu viedtālruņus un internetu.
Šķiet, mobilo telefonu rašanās bija teju neizbēgama, jo arī populārā zinātniskās fantastikas seriāla “Zvaigžņu ceļš” (1966) varoņi izmantoja nelielas, atveramas sakaru ierīces – komunikatorus. Daudzi tehnoloģiju vēsturnieki uzskata, ka šis dizains patiešām iedvesmoja pirmo mobilo telefonu izstrādātājus, un vēlāk līdzīgas formas ierīces parādījās arī reālajā pasaulē.
“Simpsonu” pārsteidzošās sakritības
Arī populārā animācijas seriāla “Simpsoni” sērijas bieži min kā piemēru, kur fikcija šķietami paredzējusi nākotnes notikumus. 2000. gadā sērijā ar nosaukumu “Bart to the Future” tika attēlots, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir Donalds Tramps – vairāk nekā 15 gadus pirms tas patiešām pirmo reizi notika.
Seriāla autoriem tiek piedēvēti arī vairāki citi pareģojumi. Fani bieži min sērijas, kurās parādās viedpulksteņiem līdzīgas ierīces, videozvani vai pat starptautisku notikumu atspoguļojumi, kas vēlāk zināmā mērā saskanējuši ar realitāti. Lai gan lielākoties tās ir nejaušas sakritības, seriāls bieži tiek pieminēts diskusijās par to, cik precīzi popkultūra spēj uztvert sabiedrības attīstības tendences.
Rejs Bredberijs un mūsdienu informācijas pārpilnības laikmets
1953. gadā izdotajā romānā “451 grāds pēc Fārenheita” rakstnieks Rejs Bredberijs (1920–2012) aprakstīja nākotnes sabiedrību, kur grāmatas ir aizliegtas un ugunsdzēsēji tās dedzina, nevis dzēš ugunsgrēkus. Cilvēki lielāko daļu laika pavada pie milzīgiem ekrāniem, kas nepārtraukti pārraida izklaidi un informāciju, savukārt lasīšana un kritiskā domāšana kļūst arvien retāka.
Mūsdienās literatūras pētnieki norāda, ka Bredberija romāns pārsteidzoši precīzi raksturo digitālo laikmetu.
Nepārtraukta ziņu plūsma, sociālie tīkli, ekrāni un īsi informācijas fragmenti ir kļuvuši par ikdienas daļu, liekot daudziem uzdot jautājumu – vai rakstnieks jau pirms vairāk nekā 70 gadiem paredzēja sabiedrību, kurā informācijas ir vairāk nekā jebkad, bet laika iedziļināties tajā kļūst arvien mazāk?
Filma, kas pareģoja planšetdatorus
1968. gada zinātniskās fantastikas filmā “2001: Kosmosa odiseja”, kuras režisors ir Stenlijs Kubriks (1928–1999), astronauti izmantoja plakanas ierīces ar ekrāniem, lai lasītu ziņas un skatītos video. Šīs ierīces filmā tika sauktas par “Newspad”.
Tolaik tā bija tikai režisora un rakstnieka Artura Klārka (1917–2008) iztēle, no kura zinātniskās fantastikas romāna iedvesmota filma. Taču vairāk nekā 40 gadus vēlāk pasaulē parādījās planšetdatori, piemēram, “iPad”, “Samsung Galaxy Tab” un citi, kas darbojas gandrīz tieši tāpat – ļauj lasīt ziņas, skatīties video un piekļūt internetam vienā plānā ierīcē.
Oldess Hakslijs un “garastāvokļa tabletes”
1932. gadā britu rakstnieks Oldess Hakslijs (1894–1963) romānā “Brīnišķīgā jaunā pasaule” aprakstīja sabiedrību, kur cilvēki regulāri lieto īpašu vielu – “soma”, kas palīdz uzturēt labu garastāvokli, nomāc stresu un negatīvas emocijas. Šī viela romānā tiek izmantota, lai cilvēki justos mierīgi, laimīgi un būtu paklausīgi.
Lai gan Hakslija aprakstītā sabiedrība bija domāta kā brīdinājums par iespējamu nākotni, daudzi pētnieki norāda, ka romāna ideja zināmā mērā atgādina mūsdienu realitāti.
Šodien plaši tiek lietoti dažādi antidepresanti un citi psihotropie medikamenti, kas palīdz regulēt garastāvokli un ārstēt depresiju vai trauksmi.
Protams, to mērķis ir medicīniska palīdzība, nevis sabiedrības kontrole, kā tas bija Hakslija romānā. Tomēr šis piemērs bieži tiek minēts kā vēl viens gadījums, kad literatūra pārsteidzoši precīzi pieskārusies nākotnes sociālajām un medicīnas tendencēm.
Žils Verns un nākotnes tehnoloģiju pasaule
Bez šaubām, nevar nepieminēt arī franču rakstnieku Žilu Vernu (1828–1905), kurš savos romānos 19. gadsimtā aprakstīja tehnoloģijas, kas tolaik šķita gandrīz neiespējamas – zemūdenes, lidojumus kosmosā un pat cilvēka ceļojumu uz Mēnesi. Vairākas viņa idejas vēlāk tiešām kļuva par realitāti.
Marks Tvens un Haleja komētas liktenīgā atgriešanās
Amerikāņu rakstnieks un komiķis Marks Tvens piedzima 1835. gadā, kad pie Zemes bija redzama Haleja komēta. Vēlāk viņš ironiski prognozēja, ka nomirs laikā, kad komēta atgriezīsies. 1909. gadā Tvens pat rakstīja, ka viņš “ieradies ar Haleja komētu un arī aizies kopā ar to”. Pārsteidzoši, bet tieši tā arī notika – rakstnieks nomira 1910. gada 21. aprīlī, dienu pēc komētas atrašanās tuvākajā punktā Zemei.
Protams, tā drīzāk ir simboliska sakritība, tomēr šis bieži tiek minēts kā viens no slavenākajiem literārajiem pareģojumiem.
Arturs Klārks un satelītu laikmeta sākums
1945. gadā britu rakstnieks un zinātnieks Arturs Klārks publicēja rakstu, kurā iztirzāja ideju par satelītiem, kas riņķo ap Zemi noteiktā augstumā un nodrošina globālus sakarus.
Tolaik tas šķita gandrīz neiedomājami – kosmosa ēra vēl pat nebija sākusies. Tomēr Klārks ļoti precīzi aprakstīja ģeostacionāro orbītu, kur satelīti paliek vienā punktā virs Zemes. Mūsdienās šādi satelīti nodrošina televīzijas, navigācijas un interneta sakarus visā pasaulē. Interesanti, ka šo orbītu joprojām neoficiāli dēvē par Klārka orbītu.
Kā skaidrot šādus pareģojumus?
Šie piemēri liek uzdot jautājumu – vai tie ir tikai pārsteidzoši sakritību stāsti, vai arī pierādījums tam, ka radoši un gudri cilvēki dažkārt spēj saskatīt nākotnes virzienus vēl pirms tie kļūst acīmredzami visai sabiedrībai?
Tieši šādus jautājumus pēta “National Geographic” dokumentālais seriāls “Vēstures pareģojumu atšifrēšana”.
Tajā aplūkoti stāsti par praviešiem, mistiķiem un cilvēkiem, kuriem dažādos laikmetos piedēvētas spējas ieraudzīt nākotni. Seriāls analizē pareģojumus no dažādām kultūrām un laikmetiem – no Senās Ķīnas un Ēģiptes līdz pat mūsdienām, – cenšoties noskaidrot, kuras prognozes patiešām piepildījušās un kuras drīzāk kļuvušas par leģendām.
Lasiet arī:
Tādā līmenī, kā bija un kā mēs gribētu, degvielas cenas neatgriezīsies, brīdina eksperti
“Žirinovska gars” pareģo, kad Krievija beigs karot ar Ukrainu
Marss Aunā: četras zodiaka zīmes piedzīvos triumfu nākamajās sešās nedēļās
“Manas laimīgās stundas ir tad, kad deguns neasiņo,” dzīve ar retu slimību un salvetēm kabatā
VIDEO | DJ Ella izdod singlu par atgriešanos, kam video veidojis MI