Robežšķērsošanas vietu “Terehova”, “Grebņeva” un “Pāternieki” modernizācijas projektu pārtraukšanas gadījumā neattiecināmo izdevumu apmērs veidotu vismaz 733 504 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotā atbilde uz “Apvienotā saraksta” (AS) deputātu pieprasījumu par 35,7 miljonu eiro ieguldīšanu robežšķērsošanas vietu modernizācijā uz Latvijas-Krievijas robežas.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) atbildē deputātiem norāda, ka šo projektu īstenošana ir sākta 2024. gadā, patlaban to īstenošanā sasniegts būtisks progress, tajā skaitā izstrādāti būvprojekti minimālā sastāvā, kas projektu pārtraukšanas gadījumā netiktu realizēti un veidotu “nodevumus bez pielietojuma”. Līdz ar to netiktu sasniegts projektu īstenošanai noteiktais nacionālais rādītājs – “modernizētā robežšķērsošanas vietu infrastruktūra nodota ekspluatācijā”, kas radītu sekas.
Turklāt, kā norāda ministrs, projektā patlaban ir veikti izdevumi 1,75 miljonu eiro apmērā. Projektu pārtraukšanas gadījumā neattiecināmo izdevumu apmērs veidotu vismaz 733 504 eiro, turklāt rastos augsti riski saistībā ar finanšu korekcijas piemērošanu vēl lielākā apmērā, kā arī iespējamiem prasījumiem par nepamatotu iepirkuma procedūru pārtraukšanu, norādīts atbildē deputātiem, skaidro Kozlovskis.
Kā teikts ministra atbildē deputātiem, neīstenojot projektos paredzētos pasākumus, netiks sasniegts prioritārs projektu mērķis – īstenot pasākumus, lai novērstu nelegālo imigrāciju, narkotiku, ieroču un nelegālo preču iekļūšanu, kā arī bīstamu augu un dzīvnieku slimību invāziju Latvijā un Eiropas Savienības (ES) teritorijā, kā arī nodrošināt iekšējo drošību, apkarot pārrobežu noziedzību, aizsargāt ekonomisko robežu un veicināt starptautisko tirdzniecību. Tāpat netiks īstenoti pasākumi, kas ir vērsti uz ES ārējās robežas stiprināšanu, nodrošinot robežšķērsošanas vietu ES standartiem atbilstošu infrastruktūru un darba apstākļus kontrolējošiem dienestiem, pausts ministra atbildē.
Tāpat Kozlovskis norāda, ka, pat ieviešot stingrus nacionāla līmeņa importa ierobežojumus, kravu pārvadājumi pāri robežai pilnībā neapstātos,
jo saglabātos tranzīta plūsmas, kā arī pārvadājumi, kas saistīti ar citu ES dalībvalstu ārējo tirdzniecību ar Krieviju. Tāpat robežšķērsošanu turpinātu ietekmēt ES līmenī pieļautās preču kategorijas un izņēmumi, atzīmē ministrs.
Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti trešdien AS pieprasījumu noraidīja.
Jau ziņots, ka Saeimas opozīcijas deputāti no AS iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), prasot skaidrot valdības politikas konsekvenci attiecībā uz publiskā finansējuma – 35,7 miljonu eiro – ieguldīšanu robežšķērsošanas vietu modernizācijā uz Latvijas-Krievijas robežas, lai gan valdība publiski paudusi apņemšanos līdz 2026. gada beigām pilnībā pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju.
Deputāti uzsver, ka valdības deklarētie mērķi un faktiski īstenotie projekti nonāk pretrunā, jo vienlaikus tiek paziņots par ekonomisko attiecību izbeigšanu, bet tiek turpināti vairāki finansiāli apjomīgi infrastruktūras projekti robežšķērsošanas vietās “Pāternieki”, “Terehova” un “Grebņeva”. Pēc VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) sniegtās informācijas, modernizācijas projektos paredzēts izbūvēt jaunas ēkas un infrastruktūru robežkontroles dienestu vajadzībām, uzlabojot pārrobežu kustības caurlaidspēju un transporta plūsmas efektivitāti.
Pieprasījumā norādīts, ka šāda rīcība raisa šaubas par valdības patieso rīcībpolitiku un iespējamu sabiedrības maldināšanu, jo netiek skaidrots, kāpēc ekonomisko saišu pārtraukšanas apstākļos nepieciešams stiprināt infrastruktūru, kas nodrošina kustību starp abām valstīm. Deputāti lūdza skaidrot, kāds pēc 2026. gada būtu šo infrastruktūras objektu faktiskais noslodzes mērķis.
AS deputāti pieprasīja informāciju par visu trīs projektu pašreizējo īstenošanas statusu, izpildes termiņiem, līdz šim apgūto finansējumu, kā arī pamatojumu to turpināšanai. Tāpat tika jautāts, vai valdība ir izvērtējusi iespēju ieguldīto finansējumu novirzīt citiem valsts drošības pasākumiem, piemēram, robežas fiziskās aizsardzības pastiprināšanai, un kāpēc šāds izvērtējums līdz šim nav noticis.
Iepriekš Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts aģentūrai LETA norādījis, ka Latvijas austrumos uz visām robežšķērsošanas vietām tiks izbūvētas automātiski izvirzāmas ceļa barjeras ļaunprātīgu pārkāpēju apturēšanai.
Viņš informēja, ka patlaban tiek virzīts projekts par robežšķērsošanas vietu stiprināšanu un attīstību, lai iebūvētu tehniskos rīkus, kas bloķē transportlīdzekļu kustību. Projekts paredz zem ceļa izbūvēt metāla stabiem līdzīgas barjeras jeb bolardus, kas, nospiežot pogu, automātiski izbīdās, līdz ar to transportlīdzeklim nav iespējams turpināt kustību. Par projektu vadošais uzņēmums ir VNĪ, un pašlaik norisinās iepirkuma process.
Lasiet arī: Pārdota gandrīz puse Rīgas autoostas: jaunais investors sola attīstību