Ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums ir precīza diagnoze, ka iets nepareizajā virzienā uzskata Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
“Ēnu ekonomika 2025. gadā Latvijā pieaugusi līdz 21,8% no IKP, bet aplokšņu algas veido gandrīz pusi no ēnu ekonomikas. Uzskatu, ka šī ir precīza diagnoze, ka esam gājuši nepareizajā virzienā. Esmu pārliecināts, ka reālā situācija ir daudz skarbāka,” norāda Ministru prezidents.
Viņa ieskatā problēma ir sistēmā, kas godīgam uzņēmējam liek justies nesadzirdētam.
Ēnu ekonomiku nevar samazināt, palielinot kontroli, bet tā jāsamazina, padarot legālu darbu izdevīgāku par nelegālu, uzskata Kulbergs.
Viņa ieskatā Latvijā cilvēku nodarbināt legāli joprojām ir pārāk dārgi, īpaši mazajos uzņēmumos, reģionos un nepilna laika darbā. Tādēļ vajagot vērtēt normu par minimālajām sociālajām iemaksām gadījumos, kad cilvēks strādā vienīgo darbu ar samazinātu stundu apjomu.
“Ja cilvēks objektīvi strādā pusslodzi, sezonāli vai dažas dienas nedēļā, valstij nav jāuzliek darba devējam sods par to, ka šis darbs ir legāli noformēts. Šāda norma praksē spiež izvēlēties, vai neņemt cilvēku darbā, vai maksāt daļu aploksnē,” pauž Kulbergs.
LETA jau ziņoja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā pieauga par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pirmdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Tajā pašā laikā Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars pieaudzis no 19,5% no IKP 2024. gadā līdz 20,8% no IKP 2025. gadā, bet Lietuvā 2025. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2024. gada rādītājiem ir samazinājies par 1,1 procentpunktu un veidoja 23,6% no IKP.
Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2025. gadā bija “aplokšņu algas”, kas Latvijā veido 47,1% no kopējās ēnu ekonomikas. Igaunijā aplokšņu algas veidoja 43,7%, bet Lietuvā – 36,6%.
Savukārt cita komponente “neuzrādītie ieņēmumi” Latvijā 2025. gadā veidoja 25,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet “neuzrādīto darbinieku” komponente – 27,4%.
Neuzrādītie darbinieki Igaunijā 2025. gadā bija 24,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi – 31,6%. Savukārt Lietuvā neuzrādītie ieņēmumi 2025. gadā veidoja 35,4% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 28%.