ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņojis, ka katrs pieaugušais ASV pilsonis saņems 5000 dolārus, ja republikāņi uzvarēs vidustermiņa vēlēšanās, un šāds plāns varētu izmaksāt vairāk nekā triljonu dolāru, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tramps nesniedza sīkāku informāciju par to, kā šāds plāns varētu darboties, vai kur tiks iegūti līdzekļi tā finansēšanai, vien piebilda, ka nauda būs jāiztērē ASV. Viceprezidents Dž.D. Venss (JD Vance) saistīja plāna izpildi ar peļņu, kas gūta no paaugstinātajiem ievedmuitas tarifiem.
Demokrāti plānu nodēvējuši par tukšiem solījumiem, un citi apšaubījuši, vai solījums ir īstenojams, un vai tas maz ir likumīgs. Šī varētu būt pirmā reize, kad ASV prezidents piedāvā šādu maksājumu saistībā ar vēlēšanām.
ASV ir teju 270 miljoni pieaugušo pilsoņu, kas nozīmē ka katram izmaksāti 5000 dolāri kopā veidos teju 1,3 triljonus dolāru lielu summu. Radušies jautājumi, vai šāds plāns ir īstenojams, jo īpaši ņemot vērā cenu kāpumu ASV, ko daļēji izraisījis arī ASV un Izraēlas aizsāktais karš Irānā. Irānas atbildes triecieni iekļāvuši arī uzbrukumus ASV bāzēm un sabiedrotajiem Persijas līča reģionā, bet vissvarīgākais ir tas, ka Irāna praktiski apturējusi kuģu satiksmi Hormuza šaurumā, kas ir galvenais tranzīta ceļš apmēram piektdaļai pasaulē izmantotajai naftai un dabas gāzei. Tas radījis ievērojamas naftas cenas svārstības visā pasaulē, un
Tramps izjūt spiedienu izbeigt karu arī no savas partijas.
9.septembrī Tramps sacīja, ka karš nebeigsies pirms vidustermiņa vēlēšanām novembrī, un līdz tam arī naftas cenas nekritīsies. Viņš savā garajā runā republikāņu sapulcē Teksasā pieskārās konflikta kodolam – tā ietekmei uz amerikāņu dzīves kvalitāti. Solījumi to uzlabot izsauca aplausu vētru. Tramps sacīja, ka tad, ja republikāņi uzvarēs vidustermiņa vēlēšanās, viņš katram pieaugušajam pilsonim piešķirs 5000 dolārus. Viņš piebilda, ka nevēlas, lai šī nauda pēc tam tiktu iztērēta Kanādā, Ķīnā vai Vācijā – tā būs jātērē ASV. Nav gan skaidrs, kā varētu notikt tēriņu uzraudzība.
BBC lūdza Balto namu komentēt, kā varētu darboties Trampa plāns.
Kāds bijušais republikāņu stratēģis Roberts Morans (Robert Moran) sacīja, ka solījums jāskata tikai vēlēšanu kontekstā. Tas esot neparasts solījums, un viņš neesot drošs par naudas avotu, bet esot priekšvēlēšanu kampaņu laiks. Morans Trampa solījumu nodēvēja par inovatīvu risinājumu interesantai problēmai, un piezīmēja, ka vēsturiski vērojama tendence, ka prezidenta pārstāvētā partija vidustermiņa vēlēšanās zaudē vietas Kongresā.
Arī citi ASV politiķi iepriekš solījuši atlīdzību apmaiņā pret panākumiem vēlēšanās.
Piemēram, demokrātu partija Džordžijā pandēmijas laikā solīja 2000 dolāru lielus atbalsta maksājumus, ja partija iegūst kontroli Senātā.
ASV Kongress pieļauj šādus tēriņus. Vidustermiņa vēlēšanas 3.novembrī noteiks, vai Trampa partija spēs saglabāt vairākumu Pārstāvju palātā un Senātā. Uzrunā Teksasā Tramps neinformēja, vai plānojis prasīt Kongresa apstiprinājumu maksājumiem, ko pats nodēvēja par “Trampa dividendēm.”
Tomēr papildus izmaksām valsts kasei, Trampa solījums raisa arī juridiskus jautājumus. Federālie liekumi aizliedz maksājumus, kuru mērķis ir ietekmēt balsojumu. Jautājums uzmanības centrā nonāca pirms 2024.gada prezidenta vēlēšanām, kad Trampa atbalstītājs, miljardieris Īlons Masks (Elon Musk) piedāvāja izmaksas reģistrētajiem vēlētājiem piecos šaubīgajos štatos, ja viņi parakstīja petīciju. Tikmēr daži eksperti norādījuši, ka Trampa solījumu var uztvert kā nodokļu atvieglojumus, kas ir likumīgi.
Lasiet arī: Tramps noliek Islandi zem ASV karoga; amerikāņu vēstnieks izsaukts uz pārrunām