Eiropas Komisija brīdinājusi bloka dalībvalstu valdības neliegt degvielas eksportu Eiropas Savienības robežās laikā, kad karš Irānā draud mazināt naftas piegādes Eiropas naftas pārstrādes rūpnīcām, vēsta “Politico.”
Hormuzas šauruma aizvēršana kuģu satiksmei ietekmējusi apmēram 20% no pasaulē nepieciešamā naftas eksporta, un tas draud ar naftas trūkumu arī dažās ES naftas pārstrādes rūpnīcās. Draudīgā situācija likusi dažām valstīm apsvērt ārkārtas ierobežojumus eksportam, un Ungārija un Slovākija martā ierobežoja naftas plūsmu uz citām valstīm.
Bažas rada iespējamība, ka arī citas valstis sekos šim piemēram. Saskaņā ar divu jautājumam pietuvinātu personu sacīto, tiekoties 10.aprīlī, EK aicināja atturēties no pārrobežu eksporta ierobežojumiem bloka ietvaros, pēc tam, kad vairākas valstis norādīja, ka jau nākammēnes varētu saskarties ar piegādes problēmām. Galvenās bažas sagādājot tas, ka varētu samazināties kritiski svarīgo naftas produktu ražošana.
Jautājumu esot aktualizējušas vairākas valstis, to vidū arī Francija, Itālija, Ungārija un Slovākija. Ne šo valstu pārstāvji, ne EK “Politico” lūgumam komentēt situāciju neatbildēja.
EK brīdinājums atspoguļo pieaugošo nemieru par ES naftas un naftas produktu krājumu drošību.
Jo īpaši nobažījusies gaisa satiksmes nozare, un “Ryanair” izpilddirektors Maikls O’Līrijs (Michael O’Leary) brīdināja, ka viņa lidsabiedrība maijā, jūnijā un jūlijā varētu atcelt pat līdz 10% no plānotajiem lidojumiem, ja karš Irānā turpināsies.
Lai gan no Persijas līča valstīm Eiropā nonāk samērā maz naftas, vairāk nekā 95% naftas tiek importēti. Tas, pieaugot pieprasījumam un cenām, varētu vēl vairāk ierobežot pārstrādes rūpnīcām pieejamo naftu, jo īpaši, ja runa ir par valstīm, kuras atkarīgas no situācijas Persijas līcī – Poliju, Itāliju, Grieķiju, Nīderlandi, Lietuvu, Bulgāriju un Franciju.
Kopš marta Āzijas pārstrādes rūpnīcas jau samazinājušas apstrādātās naftas apjomu par 2,7 miljoniem barelu dienā. Tirdzniecības datu uzņēmuma “Kpler” naftas eksperts Homajuns Falakšahi sacīja, ka pēc pāris nedēļām arī Eiropas rūpnīcas ziņos par problēmam, jo Āzijas valstis meklēs naftu, kur vien var to dabūt, un tas nozīmē, ka eiropiešiem paliks mazāk. Ja karš turpināšoties, un Hormuza šaurums netiks atvērts, tad tas esot tikai laika jautājums.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra piebalsoja šim viedoklim, norādot, ka
palielinātā konkurence par Atlantijas okeāna baseina naftu ir ievērojami samazinājusi krājumu pieejamību,
un jau maijā var nākties saskarties ar naftas trūkumu.
Dažas valstis jau reaģējušas uz pieaugošo spiedienu pirms citām, ierobežojot degvielas eksportu jau kara pirmajās dienās. Marta sākumā Ungārija aizliedza naftas eksportu, uzsverot krājumu iztukšošanās risku, ko pastiprinot ugunsgrēka radītie bojājumiem naftas pārstrādes rūpnīcai Donavas krastā un cauruļvada “Druzhba” darbības apturēšana. Tikmēr Slovākija nolēma ieviest augstākas cenas automašīnām ar ārzemju numuriem, kas izsauca asu EK nosodījumu.
ES ir īpaši noraizējusies par mēriem, kas var izjaukt vienoto tirgu.