ASV uzsākušas jūras blokādi, lai nepieļautu kuģu izbraukšanu no vai iebraukšanu Irānas ostās, un amerikāņu spēki informējuši, ka pārtvers kuģus vai liks tiem pamest Irānas piekrasti, raksta britu raidorganizācija BBC.
Vašingtona norādījusi, ka kuģi, kas nenāk no Irānas, un arī nedodas uz to, drīkstēs šķērsot Hormuza šaurumu. Teherāna kritiski svarīgo jūras ceļu slēdza, kad ASV un Izraēla februāra pēdējā dienā sāka pret to triecienus.
Lai bloķētu šaurumu, ASV paļausies uz saviem karakuģiem, kas kontrolēs pieeju Irānas ostām un tādējādi ierobežos Teherānas spējas gūt peļņu no naftas eksporta. Vašingtona blokādi kā veidu spiediena izdarīšanai izvēlējās pēc tam, kad sarunu laikā neizdevās panākt vienošanos par karadarbības izbeigšanu. Pašlaik spēkā divu nedēļu ilgs pamiers.
ASV prezidents Donalds Tramps cer izdarīt spiedienu uz Irānas ekonomiku divos veidos: pirmkārt, Teherāna nesaņems ienākumus no lielajām nodevām, ko tā pieprasījusi kuģiem, kas vēlas šķērsot šaurumu; otrkārt, tiks apturēta peļņas gūšana no naftas.
Tramps “Fox News” sacīja, ka
amerikāņi neļaušot Irānai gūt peļņu no naftas, kas pārdota tikai tiem, kas Teherānai patīk.
Mērķis esot panākt, ka kuģniecībai svarīgo šaurumu vai nu var izmantot visi, vai neviens.
Tikmēr Irāna atbildējusi, nodēvējot blokādi par pirātismu, un draudot ar uzbrukumiem Persijas līča ostām. BBC drošības apskatnieks Frenks Gārdners (Frank Gardner) norādīja, ka blokāde rada divus galvenos riskus – atkal paaugstina naftas un dabas gāzes cenas, un, ja pamiers izgāžas, var sākties pilna mēroga karš starp ASV un Irānu, kas ietekmēs apkārtējās valstis, piemēram, Dubaiju, Bahreinu, Kuveitu un Saūda Arābiju.
2022.gadā izveidotās jūras operāciju vadlīnijas ASV flotes komandierim nosaka, ka blokāde ir kaujas operācija, lai novērstu visu valstu, gan ienaidnieka, gan neitrālo, kuģu un/vai lidaparātu ieiešanu vai iziešanu no noteiktām ostām, lidlaukiem vai piekrastes zonām, kas pieder, ko okupējusi vai kontrolē ienaidnieka puse. ANO Starptautiskā Jūrniecības organizācija norādīja, ka nevienai valstij nav likumīgu tiesību bloķēt satiksmi šaurumos, kas tiek izmantoti starptautiskajam tranzītam. Organizācijas ģenerālsekretārs Arsenio Domingess (Arsenio Dominguez) BBC sacīja, ka saprot – notiek konflikts, bet tas tik un tā nedod likumīgas tiesības veikt darbības starptautiskajai kuģniecībai izmantojama šauruma bloķēšanai.
Austrālijas Valsts Universitātes starptautisko tiesību profesors Donalds Rotvels (Donald Rothwell) sacīja, ka starptautiskā likumdošana ASV, Izraēlu un Irānu redz kā karojošās puses pretstatā neitrāliem spēkiem. Tas nozīmējot, ka ASV, kā karojošā puse, var likumīgi, saskaņā ar starptautisko likumdošanu (konkrēti – jūras karadarbības likumu), veikt blokādi.
Konkrēta ASV flotes kuģu atrašanās vieta nav publiski izziņota,
un tas neļauj aprēķināt, kur tieši amerikāņi var veikt citu valstu kuģu pārņemšanu. Tomēr skaidrs, ka ASv diez vai izvietos kara kuģus Irānas piekrastē, ņemot vērā uzbrukuma risku. Visticamāk, blokādes galvenais punkts varētu būt ap Omānas līci, kas arī ir svarīgs ceļš Persijas līča naftas eksportam, tostarp arī Irānai. ASV spēki droši vien izmanto satelītus un komerciālo izlūkošanu, lali konstatētu, kuri kuģi pametuši Irānas ostas, un gaida to iznākšanu Indijas okeānā, lai kuģus pārtvertu. ASV galvenā virspavēlniecība (Centcom) informējusi, ka blokādē iesaistīti vairāk nekā 12 kara kuģi, un vairāk nekā 100 iznīcinātāji un izlūklidmašīnas. “BBC Verify” analizētie, 11.aprīlī uzņemtie satelītattēli liecina, ka ASV lidmašīnu bāzes kuģis “USS Abraham Lincoln” atrodas Omānas līča austrumu malā, aptuveni 200 kilometrus uz dienvidiem no Irānas krastiem. Tāpat satelītattēlos redzami vēl divi kuģi, bet “BBC Verify” nav izdevies noteikt, kuri kuģi tie ir.
Līdz šim nav ticis ziņots par ASV veiktu kuģu pārtveršanu vai pārņemšanu. Centcom norādījusi, ka ļaus šaurumu šķērsot humānajiem sūtījumiem, tostarp ar ēdienu, medikamentiem un citām pirmās nepieciešamības precēm, pirms tam kuģus pārbaudot. Tramps arī ziņojis, ka ASV sāks Irānas izvietoto jūtras mīnu neitralizēšanu, un kādā brīdī varētu tikt panākta vienošanās par brīvu šauruma šķērsošanu.
14.aprīlī Centcom informēja, ka sešiem tirdzniecības kuģiem lūgts atgriezties Irānas ostā. “BBC Verify” analizētie dati liecina, ka divi ar Irānu saistīti kuģi, kas devās caur Hormuza šaurumu, mainījuši kustības virzienu un pagriezušies atpakaļ. Tomēr
iespējams, ka kuģi raidījuši viltotus ziņojumus par atrašanās vietu.
Teherānas paveiktā Hormuza šauruma aizvēršana likusi strauji kāpt naftas cenām, tomēr Irāna turpinājusi savas naftas eksportu, gūstot ievērojamus ienākumus. ASV izveidotā blokāde atstās jūtamu iespaidu arī uz Irānas naftas pircējiem.
2022.gadā apmēram 82% no Persijas līča jēlnaftas,kas izvesta caur Hormuza šaurumu, nonāca Āzijas valstīs. Tiek lēsts, ka tikai Ķīna vien iegādājas 90% no Irānas eksportētās naftas, un Ķīnas Ārlietu ministrija blokādi nodēvēja par bīstamu un bezatbildīgu. Analītiķi norādījuši, ka blokāde varētu būt veids, kā panākt, ka Pekina aktīvāk iesaistās miera sarunās.
Ilgstoša blokāde var radīt vēl smagākas sekas pasaules ekonomikai, ceļot degvielas un attiecīgi pārtikas cenas, kā arī ierobežojot kritiski svarīgo materiālu, piemēram, hēlija, alumīnija un minerālmēslojuma sastāvdaļu pieejamību.
Lasiet arī: Lielbritānija ziņo par krievu zemūdeņu operācijām virs jūras kabeļiem un cauruļvadiem