Latvijas enerģētikas sektora radītās CO2 emisijas 2020.gadā samazinājās par 15%, liecina aprēķini Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajā datu krājumā Latvijas vide skaitļos 2021.gadā: klimata pārmaiņas, dabas resursi un vides kvalitāte.
Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors. Tas vidēji gadā emitē sešus miljonus tonnu CO2 (ogļskābās gāzes, oglekļa dioksīda) ekvivalenta jeb 60%–70% no visa radītā piesārņojuma. Lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu veido CO2, kas galvenokārt rodas fosilā kurināmā (naftas produkti, ogles, dabasgāze) sadedzināšanas procesā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, 2020.gadā CO2 emisijas samazinājās par 1,44 miljoniem tonnu jeb 15%.
CO2 intensitāte Latvijā turpina pakāpeniski samazināties, un 2020. gadā bija par 8,7% mazāka nekā 2019. gadā. Pēdējos 10 gados CO2 intensitāte samazinājusies par 40%. Transporta sektorā radītās emisijas 2020. gadā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, samazinājās par 6,1 %.
Vidējā Eiropas Savienības CO2 emisiju kvotas cena Eiropas enerģijas biržā 2021.gadā bija 54,13 eiro par tonnu CO2 ekvivalenta, savukārt 2020. gadā tā bija 2,2 reizes mazāka – 24,37 eiro. Kopš 2017. gada cena pieauga 9,3 reizes no 5,80 līdz 54,13 eiro par tonnu CO2 ekvivalenta.
Latvijas enerģētikas atkarība 2020.gadā bija 45,5%, tā gada laikā palielinājās par 1,6 procentpunktiem.
Starp Baltijas valstīm visaugstākā enerģētikas atkarība ir Lietuvai – 2020.gadā 74,9%, bet Igaunijā – 10,5 %. Enerģētikas atkarības rādītājs procentos parāda, cik liels energoresursu īpatsvars ir jāimportē, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc energoresursiem valstī.
Šā gada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo pusgadu, dabasgāzes vidējā cena ar nodokļiem krasi pieauga par 23,8 eiro jeb divas reizes – no 23,4 līdz 47,2 eiro par gigadžoulu mājsaimniecībām, kas patērē ne vairāk kā 20 gigadžoulus gadā. Mājsaimniecībām, kas patērē vairāk, cena par gigadžoulu palielinājās par 8,5 eiro, sasniedzot 20,5 eiro ar nodokļiem.
Latvijā ir Baltijas valstīs visaugstākā elektroenerģijas cena vidēja izmēra mājsaimniecībām. Tā mums 2021.gadā izmaksāja 0,1645 eiro par kilovatstundu, Igaunijā – 0,1632 eiro, Lietuvā – 0,1413 eiro. Savukārt vidēja izmēra gala lietotājiem, kas nav mājsaimniecības, cena bija viszemākā starp Baltijas valstīm jeb 0,143 eiro par kilovatstundu.
Pēdējos desmit gados no atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā Latvijā ir visaugstākais Baltijas valstīs. Tas 2020.gadā Latvijā bija 42,1%, pārsniedzot nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķa vērtību – 40 %.
Latvijā gandrīz pusi no kopējās valstī saražotās siltumenerģijas iegūst Rīgā, reģionos kopā saražojot līdzīgus apjomus. Taču pēc patērētā kurināmā veida Rīgā lielāko daļu jeb 62,7% veido fosilie kurināmie. Savukārt Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē vidēji 88% no kurināmā ir atjaunīgie energoresursi. Latgalē siltumenerģijas ražošanā izmanto gandrīz vienādu proporciju no fosiliem un atjaunīgiem energoresursiem – attiecīgi 44,9% un 55,1%.
Lasiet arī: Latvijā iedarbināta pirmā biomasas tirdzniecības e-platforma
