Gada sākumā Eiropas Savienības aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) ierosināja ideju par “spēcīgu, pastāvīgu Eiropas militāro spēku ar 100 000 karavīru,” un norādīja, ka tas varētu palīdzēt sargāt Eiropu.
Viņš toreiz vaicāja, kā Eiropa plāno aizvietot 100 000 ASV karavīru, kas pašlaik izvietoti kontinentā. Kubiļus ierosinājums izskanēja laikā, ka starp NATO sabiedrotajiem pieauga bažas par Vašingtonas uzticamību, ko izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atkārtotie izteikumi par plāniem pārņemt Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi. Tramps arī pēc tam turpinājis apšaubīt NATO nākotni, kritizējot Eiropas partnerus.
Lietuvas amatpersonas vēsturiski ir skeptiskas par NATO alternatīvām struktūram, galvenokārt tādēļ, ka Viļņa ASV uzskata par galveno drošības garantu. Tomēr pašreizējais Lietuvas Seima Valsts drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Rimants Sinkevičs (Rimantas Sinkevičius) mainījis toni. Viņš norādīja, ka ideja par Eiropas armiju ir apdomāšanas vērta, un piebilda, ka NATO būtībā ir vienošanās, un nav tādas lietas kā kopīga “NATO armija.”
Sinkevičs gan norādīja, ka Kubiļjus ideja īstenojama tikai tālākā nākotnē. Eiropas Savienībai pašlaik esot salīdzinoši nelieli bruņotie spēki, kam būtu grūti tikt galā ar plaša mēroga militāro konfliktu. Viņš sacīja, ka 100 000 karavīru liela armija būtu kas ievērojams, bet, no otras puses, rastos arī birokrātiski izaicinājumi – pārvaldība, uzturēšanas izmaksas, karavīru skaits un tamlīdzīgi. Tāpat būtu jātiek galā ar praktiskiem un juridiskiem ierobežojumiem, jo birokrātijas līmenis ES prasītu milzīgu sagatavošānās darbu: “Es neesmu drošs, cik tas būtu reālistiski.”
Pēc Sinkeviča domām,
jebkādas diskusijas par Eiropas armiju pieprasītu arī plašāk pārdomāt ES nākotni,
tas ir, vai tiktu saglabāta līdzšinējā ES kārtība, kad atsevišķas valstis ir vienotas, bet saglabā autonomiju.
Bijušajam Lietuvas aizsardzības mministram Laurīnam Kaščūnam (Laurynas Kasčiūnas) radās arī citi jautājumi, piemēram, kur izdotos atrast 100 000 karavīru. Viņš uzsvēra, ka Eiropas NATO dalībvalstis esošos karavīrus jau piesaistījušas aizsardzības plāniem, un tad rodas jautājums, vai karavīri tiks izņemti no NATO plāniem, vai arī tiks veidoti pilnīgi jauni bruņotie spēki. Kaščūns sacīja, ka izveidot jaunus spēkus Eiropā dažādu iemeslu dēļ ir sarežģīti. Ir valstis, kurās nav obligātā dienesta, citviet rezerves spēki ir pamesti novārtā, un ir virkne strukturālu problēmu.
Kaščūns norādīja, ka atbalsta Eiropas militāro spēju stiprināšanu, bet tam jānotiek NATO ietvaros. Politiķis sacīja, ka nepieciešams izstrādāt ieroču sistēmas un stiprināt spējas jomās, kurās Eiropa ir ļoti atkarīga no ASV, un tajā ietilpst izlūkošana, tālu rādiusa triecienu veikšana spēja un ballistisko raķešu aizsardzība. Tomēr nevajadzētu veidot struktūras, kas dublē NATO.
Viena no aizsardzības jomām, kur Eiropas valstis jau sadarbojas, ir kopīgi militārie iepirkumi. Sinkevičs izcēla programmu SAFE, kuras ietvaros tiek atvēlēti 150 miljardi eiro militārajiem iepirkumiem. Arī Kaščūns piekrita, ka kopīgi militārie iepirkumi ir virziens, kurā jālūkojas.
“Wall Street Journal” 14.aprīlī ziņoja par Eiropas valstu plānu neparedzētiem gadījumiem, kas paredz, ka gadījumā, ka ASV izstāsies no NATO, tās turpinās izmantot pastāvošās NATO militārā struktūras. Medijs rakstīja, ka plāns guvis atbalstu no Vācijas.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2899133/could-the-eu-field-its-own-army-lithuanian-leaders-are-not-so-sure
Lasiet arī: Robežpunktu modernizācija rada strīdus: zaudējumu risks pieaug