Nav viena noteikta veida vai viena konkrēta rīka, kā Latvijā strauji un būtiski palielināt vakcinācijas aptveri, jo arī iemesli, kādēļ iedzīvotāji nevakcinējas, ir dažādi, izriet no ekspertu paustā trešdien notikušajā informatīvajā pasākumā “Imunizācija Latvijā: kas stāv starp vakcīnu pieejamību un vakcināciju?”.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Elīna Dimiņa pauda, ka ar katru mērķa grupu vakcinācijas aptveres palielināšanai un informācijas sniegšanai par vakcinācijas nozīmi būtu jāstrādā citādāk. Piemēram, jaunākus cilvēkus vieglāk var sasniegt, piemēram medijos, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vērtīgāki ir citi informācijas avoti.
Līdzīgās domās bija arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore un asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne. Viņa uzsvēra, ka katrai vecuma grupai ir pilnīgi citas lietas, kas to uzrunā. Viņasprāt, Latvijā nav stratēģiskas veselības komunikācijas caur medijiem. Tajos parādoties reakcija par dažādām aktualitātēm, bet veselības komunikāciju kā rīku tieši par kādu konkrētu jautājumu Latvijā izmantojot par maz un tas nenotiek stratēģiski, pauda Ķīvīte-Urtāne.
Viņa arī atzina, ka ar izplatītu dezinformāciju var nākties cīnīties ļoti ilgi.
Tikmēr Dimiņa norādīja – lai arī pierasts, ka vairāk un aktīvāk tiek runāts par bērnu vakcinācijas kalendāru, valsts no savas puses aizvien vairāk runā arī par vakcināciju mūža garumā. Pēc viņas teiktā, Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā izdevās noturēt pietiekami nemainīgu kopējo vakcinācijas aptveri, kas sanāca ne visām valstīm.
SPKC direktore atzina, ka pēdējais masalu uzliesmojums Latvijā ir risks sabiedrības veselībai, bet tajā pašā laikā tas dod iespēju arī skaidrot visu vakcināciju nozīmi.
Dimiņa savā prezentācijā norādīja, ka laikā no 1963. līdz 1967. gadam, kas bija piecus gadus pirms vakcinācijas sākšanas, Latvijā tika reģistrēti 76 542 saslimšanas gadījumi ar masalām, kamēr, piemēram, no 2021. līdz 2025. gadam tie bijuši divi gadījumi.
Pēdējie nelielie uzliesmojumi reģistrēti 2014. gadā, kad saslima 36 cilvēki, kā arī 2018. gadā, kad bija 25 gadījumi. Šogad atklātajā masalu uzliesmojumā reģistrēti 49 saslimšanas gadījumi. Tas licis par vairākiem simtiem palielināt kombinēto MMR vakcīnu (masalas, masaliņas, parotīts) skaitu, salīdzinot ar 2025. gadu, tomēr, pēc Dimiņas teiktā, tas vienalga esot “piliens jūrā” kopējam vakcinācijas aptveres palielinājumam.
Diskusijā vairākas reizes izskanēja digitalizācijas nozīme vakcinācijas aptveres palielināšanā.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētāja vietniece, ģimenes ārste Alise Singha izcēla, ka, piemēram, Igaunijā ģimenes ārstiem katru dienu datorā parādoties saraksts, kurā ar sarkaniem burtiem rakstīts, ka vienam vai otram viņa praksē esošam pacientam nepieciešams vakcinēties vai revakcinēties.
Tai pat laikā Latvijas Digitālās veselības centra valdes loceklis Juris Gaiķis izcēla, ka Latvijā ne visi ģimenes ārsti ir savadījuši savu pacientu potēšanās datus elektroniski un ārstiem tie ne vienmēr pat ir pieejami. Attiecīgi šādu paziņojumu izsūtīšana ārstiem un arī iedzīvotājiem var būt ne vienmēr korekta. Tāpat ļoti daudziem iedzīvotājiem e-veselībā nav norādīta precīza kontaktinformācija, kas apgrūtinātu, piemēram, automātisku ziņojumu izsūtīšanu uz telefoniem par vakcināciju, ja tāda tiktu veikta.
Diskutējot par iemesliem, kādēļ Latvijā joprojām ir salīdzinoši zema vakcinācijas aptvere, Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane pauda, ka iedzīvotāju attieksmi, uzticēšanos un veselības pratību kopumā ietekmē arī sabiedrības kultūra un paradumi.
Pēc viņas teiktā, jau vēsturiski Latvijā ir neuzticēšanās valstij, un tas neattiecas tikai uz veselības nozari. “Ļoti grūti ar to cīnīties,” teica Feldmane.
Savukārt Singha izcēla arī mediju nozīmi. Viņasprāt, medijos par medicīnas nozari tiekot rakstīt ļoti daudz negatīvu lietu, un tikai retu reizi parādās arī kas pozitīvs.
Vienlaikus Singha uzsvēra, ka vakcinācijas jautājumā ir nepieciešama ne tikai mērķtiecīga sabiedrības, bet arī ģimenes ārstu izglītošana. Viņa nenoliedza, ka ir mediķi, kuriem ir novecojušas zināšanas un, kuri tostarp iestājas arī pret vakcīnām.
Kā norāda LJĀA, Latvijā ir viens no plašākajiem valsts apmaksātajiem vakcinācijas kalendāriem Eiropā, tomēr vakcinācijas aptvere joprojām nav pietiekama. LJĀA vērtējumā vakcinācija ir viens no efektīvākajiem sabiedrības veselības instrumentiem, jo tā pasargā ne tikai atsevišķu indivīdu, bet arī sabiedrību kopumā, veidojot kolektīvo imunitāti.
Asociācijā atgādina, ka, pateicoties vakcinācijai, pasaulē izskaustas tādas slimības kā bakas, bet poliomielīts lielā daļā pasaules ir gandrīz pilnībā ierobežots.
Vienlaikus LJĀA norāda, ka vilcināšanās vakcinēties pieaug un kļūst par būtisku izaicinājumu sabiedrības imunizācijas kontekstā. Pētījumi liecina, ka pasaulē aptuveni katrs piektais vecāks vilcinās vakcinēt bērnu, bet Latvijā situācija esot vēl izaicinošāka un iedzīvotāju uzticība vakcīnām ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā.
Lasiet arī: Masalu situācija Latvijā ir nopietna, brīdina Rozentāle