Nabadzības risku, kas īpaši skar ģimenes ar bērniem un pensijas vecuma iedzīvotājus, nav iespējams mazināt tikai ar atsevišķiem īstermiņa pasākumiem, secināts Labklājības ministrijas (LM) informatīvajā ziņojumā par sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas starpposma izvērtējumu, kuru valdība šodien pieņēma zināšanai.
Ziņojumā vērtēta Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošana, līdzšinējie politikas rezultāti, identificētie izaicinājumi un turpmākās prioritātes.
Kā aģentūru LETA informēja LM, Latvijā nabadzības risks joprojām pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni. Vienlaikus statistikas dati liecina, ka sociālo pabalstu un cita veidu maksājumu ietekme uz nabadzības risku saglabājas ierobežota, īpaši ģimenēm ar bērniem un pensijas vecuma iedzīvotājiem.
Materiālā atbalsta jomā vidējā termiņa mērķis novērtēts kā daļēji sasniegts. Lai gan īstenoti visi līdz 2024. gadam plānotie uzdevumi, aptuveni puse rezultatīvo rādītāju nav sasniegti. Ziņojumā secināts, ka to ietekmējis zems vidējais ienākumu līmenis, augsta ienākumu nevienlīdzība, sociālās aizsardzības sistēmas nepietiekams adekvātums un dzīves dārdzības kāpums.
LM norāda, ka nozīmīgākais ieguldījums nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanā bijusi minimālo ienākumu atbalsta reforma, ģimenes valsts pabalsta pārskatīšana, regulāra pensiju indeksācija, kā arī pabalstu palielināšana personām ar invaliditāti un senioriem. Šie pasākumi uzlabojuši materiālo nodrošinājumu vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem.
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir pieauguši gan nomināli, gan kā īpatsvars no iekšzemes kopprodukta, tomēr tie joprojām ir zemāki nekā lielākajā daļā ES dalībvalstu. Papildus augstā inflācija un dzīves dārdzības kāpums būtiski mazinājis iedzīvotāju pirktspēju, apgrūtinot uzlabojumu izjūtamību ikdienā.
Sociālo pakalpojumu jomā vidējā termiņa mērķis kopumā uzskatāms par sasniegtu, lai gan atsevišķi rādītāji nav sasniegti pilnā apmērā.
Kā būtisks solis minēta minimālā sociālo pakalpojumu groza ieviešana pašvaldībās, kā arī jaunu sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība, tostarp mobilā paliatīvā aprūpe dzīvesvietā, atbalsta personas pakalpojums un pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Tomēr izvērtējums atklāj nevienmērīgu sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti dažādos reģionos, pieaugošu sociālo darbinieku noslodzi un pieprasījuma palielināšanos pēc aprūpes pakalpojumiem, ko veicina sabiedrības novecošanās. Ziņojumā secināts, ka jāturpina stiprināt sociālo darbinieku kapacitāte un jāattīsta ilgtermiņa aprūpes sistēma.
Darba tirgus jomā pozitīvi vērtēta minimālās algas paaugstināšana un tās noteikšanas sistēmas pilnveide, kā arī aktīvie nodarbinātības pasākumi, kas veicinājuši ilgstošā bezdarba samazināšanos.
Vienlaikus šajā jomā saglabājas vairāki risināmi jautājumi – nepietiekami izmantots personu ar invaliditāti nodarbinātības potenciāls, augsts smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaits. Novērojams arī pieaugošs jauniešu īpatsvars, kuri nav iesaistīti izglītībā vai darba tirgū, līdz ar to LM secina, ka jauniešu mērķgrupai nepieciešami mērķētāki atbalsta pasākumi.
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā vidējā termiņa mērķis sasniegts daļēji, jo ne visi plānotie pasākumi ir pabeigti. Ir palielinājusies digitālo risinājumu izmantošana juridiskās palīdzības sistēmā un uzlabojusies sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai. Tomēr iedzīvotāju informētība par savām tiesībām un alternatīviem strīdu risināšanas veidiem joprojām ir nepietiekama, secināts ziņojumā.
Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldības stiprināšanas jomā starp būtiskākajiem darbiem minēta digitālo risinājumu attīstība, starpnozaru sadarbības stiprināšana, sociālā darba prestiža celšana un dzimumu līdztiesības politikas pasākumi. Vienlaikus saglabājas izaicinājumi, kas saistīti ar kvalificēta darbaspēka piesaisti, atalgojuma konkurētspēju un datu kvalitāti.
Kopumā ziņojumā secināts, ka sociālās aizsardzības un darba tirgus politikā joprojām pastāv strukturālas problēmas, kuru risināšanai nepieciešami kompleksi un ilgtermiņā vērsti pasākumi.
Nākamajā plānošanas periodā paredzēts turpināt mērķētu atbalstu ģimenēm ar bērniem, stiprināt ilgtermiņa aprūpes sistēmu, uzlabot pakalpojumu kvalitāti visā valsts teritorijā un veidot uz datiem balstītu, ilgtspējīgu un krīzēm noturīgu sociālās aizsardzības un darba tirgus politiku.