Lauksaimnieki pasaulē piedzīvo jau otro lielo minerālmēslu cenu lēcienu četru gadu laikā. Mēslošanas līdzekļu piegāžu pārtraukums saistībā ar karu Irānā var radīt problēmas nākamā gada graudu ražai un ievērojami palielināt pārtikas produktu cenas.
ANO aģentūras FAO (Food and Agriculture Organization) aprīļa pārskatā teikts, ka 2026. gada martā aptuveni 29% no reģistrētajām pārtikas un lauksaimniecības politikas darbībām bija saistītas ar valdību reakciju uz Tuvo Austrumu konflikta izraisītiem enerģijas un minerālmēslu piegāžu traucējumiem, tostarp arī uz izmaksu kāpumu. Piemēram, saskaņā ar Ilinoisas Universitātes aprēķiniem līdz 2026. gada 13. aprīlim karbamīda cena ASV bija par 41,1% augstāka nekā februāra vidū un par 48,7% augstāka nekā pirms gada.
Sankciju ietekmē pārtikas ķēdes kļūst trauslākas
Ja bagātākas valstis un lielie pircēji, piemēram, Indija, var pārsolīt tirgu un nopirkt minerālmēslojumu par daudz augstākām cenām, tad ASV un Eiropā zemnieki ievērojami cieš no to izmaksām. Savukārt Āfrikā un citās importatkarīgās valstīs tas var pāraugt nopietnā ražas un pārtikas drošības problēmā. Tieši tāpēc sankciju un tranzīta debatēs minerālmēsli ir tik politiski jutīga tēma: ierobežojumi pret Baltkrieviju, Krieviju vai citām valstīm saduras ar bailēm, ka globālās pārtikas ķēdes kļūs vēl trauslākas. Piemēram, neaizstājama barības viela augiem ir potašs, lauksaimnieks nevar aizstāt kāliju ar slāpekli vai fosforu un cerēt uz to pašu ražu. Tādēļ arī tik liela tirgus spēlētāja kā Baltkrievija izkrišana no tirgus vai atgriešanās tajā uzreiz ietekmē cenas, maršrutus un pircējus. Kā norādījusi Pasaules Banka, mēslojuma tirgus joprojām ir ļoti atkarīgs no sankcijām, tarifiem un tirdzniecības politikas. Savukārt Baltkrievija joprojām ir būtisks potaša piegādātājs, bet ES sankcijas un jaunie ierobežojumi pārvirza plūsmas uz Āziju un Ameriku un ceļ izmaksas.
Graudu cenu ietekme
Atšķirībā no 2022. gada, kad graudu cenas bija augstas un palīdzēja absorbēt izmaksu kāpumu, šoreiz graudu cenas ir zemākas un lauksaimniekiem ir mazāk iespēju samaksāt par dārgākiem mēslošanas līdzekļiem. Reuters norāda, ka apstādinātas karbamīda piegādes no lielas ražotnes Katarā, ierobežotas sēra un amonjaka plūsmas, bet daļa kravu iestrēgusi Persijas līcī. Kopš februāra beigām vērojamais straujais minerālmēslu cenu lēciens nozīmē problēmas ne vien lauksaimniekiem, bet arī cilvēkiem visā pasaulē. Jo, kā uzsver pasaules mediji, Irānas kara izraisītais globālais minerālmēslu trūkums var sadārdzināt pārtiku vēl šogad.
Savukārt Āfrikā risku pārtikas drošībai izsauc ne vien dārgāks mēslojums, bet arī ražas kritums. Subsahāras Āfrikas zemniekiem var pietrūkt amonjaka, karbamīda, fosfātu, sēra un citu izejvielu, kas nepieciešamas pārtikas ražošanai.
Hormuza šaurums ir būtisks ne tikai naftai, bet arī minerālmēslu ķēdēm, piemēram, karbamīda un sēra eksportam. Sērs savukārt ir būtisks arī fosfātu mēslojuma ražošanai. Tāpēc risks nav tikai slāpekļa mēslojums vien – problēma var izplesties arī fosfātu tirgū.
Lasiet arī: Sankciju ēnas puse: minerālmēslu trūkums apdraud pārtikas drošību pasaulē